"Rail Baltica" projektēšanas fāzē Baltijas valstīm jānodrošina atbildīga resursu pārvaldība un cieša sadarbība, piektdien tikšanās laikā ar Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli un Igaunijas premjeru Jiri Ratasu uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjera birojā informēja, ka Baltijas valstu premjeri apsprieda aktualitātes, kas saistītas ar drošības jautājumiem, enerģētiku un transportu, kā arī nākamā perioda Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu.
Tika skarts arī jautājums par "Rail Baltica" projektu. Premjers informēja, ka Latvijā ir noslēdzies starptautiskais iepirkums centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras projektēšanai starptautiskajā lidostā "Rīga", un martā ar uzvarētāju tiks parakstīts pirmais "Rail Baltica" infrastruktūras projektēšanas līgums Latvijā.
Tāpat arī Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" ir izsludinājis iepirkumus par pamata trases projektēšanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Februārī saņemtie pieteikumi iepirkumu kvalifikācijas posmam pierāda starptautisku uzņēmēju interesi par projektu. Kučinskis uzsvēra šā projekta labas pārvaldības principu ievērošanu.
"Apzināmies, ka projekta pārvaldības efektivitātes paaugstināšana ir uzdevums, kas jāveic jau tagad - "Rail Baltica" projektēšanas fāzē. Galvenais ir nodrošināt atbildīgu resursu pārvaldību, Baltijas valstu ciešu sadarbību un projekta ieviešanu tam paredzētajos termiņos. Šis ir visu projektā iesaistīto pušu kopīgi veicams uzdevums," pauda Ministru prezidents.
Runājot par drošības jautājumiem, Kučinskis uzsvēra nepieciešamību Baltijas valstīm būt vienotām un kopīgi turpināt darbu, lai stiprinātu visu triju valstu aizsardzību. Viņš norādīja, ka šobrīd klātesošie militārie draudi no Krievijas puses nerada tūlītējus riskus drošībai, ko nevar teikt par nemilitārajām hibrīdaktivitātēm. Viņš uzsvēra, ka, neveicot pretdarbību, var pazaudēt cilvēku ticību vērtībām un labklājībai Baltijas valstīs - šajā jomā nepieciešama proaktīva darbība.
"Aicinu kopīgi strādāt, lai veidotu vienotus naratīvus, lai atspēkotu nomelnošanas kampaņas pret Baltijas valstīm un veicinātu kritisko domāšanu mūsu sabiedrībās," sacīja Kučinskis.
Savukārt attiecībā uz enerģētikas un transporta tēmu, Ministru prezidents uzsvēra, ka svarīga ir elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, kas ir viens no būtiskākajiem Baltijas valstu paveicamajiem uzdevumiem - nodrošināt veiksmīgu elektrotīklu desinhronizāciju no Krievijas operētā tīkla un sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.
Vienlaikus tikšanās laikā uzsvērta tālākas tehniskas un ekonomiskas izpētes nepieciešamība, lai rūpīgi izvērtētu sinhronizācijas ietekmi. Kučinskis pauda gandarījumu, ka Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmas operatori ir panākuši vienošanos par šādas izpētes veikšanu, kuras rezultāti gaidāmi maijā. Tad arī būs iespējams pieņemt gala lēmumu par atbilstošāko sinhronizācijas scenāriju un tehnisko izpildījumu.
"Baltijas valstīm ir svarīgi vienoties par reģionālu risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm," piebilda premjers.
Tikšanās laikā Latvijas puse arī uzsvēra nepieciešamību turpināt iesākto darbu, lai izveidotu reģionālo dabasgāzes tirgu. Reģionālā tirgus darbībai ir jāpabeidz iecerētās investīcijas Baltijas valstu starpsavienojumu nostiprināšanā un modernizācijā, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijā. Vienlaikus svarīgi pēc iespējas ātrāk realizēt arī Lietuvas-Polijas starpsavienojumu (GIPL). Šis projekts ļaus savienot Baltijas valstis ar Eiropas tirgu un nodrošināt alternatīvus dabasgāzes piegādes ceļus.
Arī diskutējot par ES daudzgadu budžetu, tika norādīts, ka jāturpina sniegt kopīgu vēstījumu, cenšoties strādāt tā, lai jaunais budžets tiktu pieņemts iespējami ātrāk. "Baltijas valstu koalīcijai jābūt stiprai ne tikai tagad, bet arī pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma publicēšanas un sarunu laikā," teica Kučinskis.
Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994.gada 13.jūnijā. Padomes uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp valdībām un parlamentiem.
Padomes prezidējošās valstis mainās reizi gadā, un šogad šo pienākumu pilda Lietuva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
