'Rīgas enerģija' OIK skandālā varētu piedzīt ap 50 miljoniem eiro  (193)

Viņš skaidroja, ka tāda būtu aptuvenā prasījuma summa, skaitot kopā EM aplēstos 34,2 miljonus eiro, kas it kā būtu jāsaņem "Rīgas enerģijai" 10 gados par dalību obligātajā iepirkumā, un rūpnīcā ieguldītos vairāk nekā 17 miljonus eiro.

Patlaban uzņēmums vēl nav vērsies tiesā, jo tiek vēl vērtēti iespējamie uzņēmuma un rūpnīcas turpmākās darbības virzieni, atzina Dzirkals. Taču likumā paredzēto 30 dienu laikā, kopš saņemtā lēmuma par atļaujas atcelšanu, "Rīgas enerģija" iesniegs pieteikumu tiesā. Uzņēmuma vadība neizslēdz arī iespēju vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā.

Dzirkals piebilda, ka patlaban vēl rūpnīca strādā, ražo gan siltumenerģiju, kas tiek pārdota "Rīgas siltumam", gan elektrību, kas tiek pārdota elektroenerģijas tirgotājam.

Raksturojot "Rīgas enerģijas" koģenerācijas stacijas darbību, Dzirkals skaidroja, ka rūpnīca ražo divus produktus - siltumu un elektroenerģiju. Siltuma tirgū Rīgā, kurā uzņēmums piedalās, ir iknedēļas izsoles, kurās tas piedalās jau pāris mēnešus.

Taču sarežģītāka situācija rodas attiecībā uz elektroenerģiju, kas ir tāpēc, ka uzņēmuma biznesa plāns bija balstīts uz obligātā iepirkuma atļauju.

"Attiecībā uz elektrību ir tā, ka biznesa mērķis šajā jomā bija balstīts uz atļauju par dalību obligātajā iepirkumā, uz ko paļāvāmies un arī izstrādājām biznesa plānu, ko iesniedzām bankā, lai saņemtu aizdevumu rūpnīcas izveidei. Līdz ar to arī kredītmaksājumu grafiks ir izveidots, balstoties tajā aprēķinā, kas bija pie nosacījuma, ka mums ir atļauja dalībai obligātajā iepirkumā. Patlaban, ja šīs atļaujas mums nav, mēs nevaram izpildīt noteikto plānu, kas paredzēja, ka desmit gadu laikā rūpnīca ir atpelnījusi tās izveidē veiktos ieguldījumus. Tas nozīmē, ka mums ir jāiet uz banku un jāmēģina pārskaņot maksājumi, pagarinot atmaksas termiņus," teica Dzirkals.

Tiesa, tas būtu apsverams variants, ja rūpnīca turpina darbību arī bez obligātā iepirkuma atļaujas, atzīmēja Dzirkals, piebilstot, ka ir iespēja arī apturēt rūpnīcas darbu, kas nozīmē, ka "Rīgas enerģija" neražo ne siltumu, ne elektrību. Tāpēc, ka stacija ir uzprojektēta tā, ka vienlaikus ir jāražo abi produkti.

"Apturot stacijas darbību, mēs prasīsim piedzīt zaudējumus par nepārdoto siltumu un elektroenerģiju. Tas nozīmē, ka kopējā summa, ko mēs prasītu piedzīt, būtu ap 50 miljoniem eiro. Šajā summā iekļautos tā summa, ko mums iepriekš bija aprēķinājusi ministrija un rūpnīcas izveidē ieguldītie līdzekļi," norādīja Dzirkals.

"Firmas.lv" informācija, ka "Rīgas enerģijai" ir reģistrētas divas komercķīlas AS "Luminor Bank", no kurām vien ķīla ir 520 000 eiro vērtībā, bet otra - 14 293 500 eiro vērtībā.

Kā ziņots, EM 5. martā nolēma atcelt atļauju "Rīgas enerģijai" atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Taču "Rīgas enerģija" paziņoja, ka šo lēmumu pārsūdzēs.

Pēc EM aplēsēm, līdz ar šo lēmumu tikšot novērsts iespējams OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos desmit gados par aptuveni 34,2 miljoniem eiro.

No OIK skandālā iesaistītās "Rīgas enerģija" 66% pieder SIA "MP Holdings", no kuras savukārt 53,79% pieder SIA "Profs Real Estate", kas līdzīgās daļās pieder uzņēmēja Māra Martinsona bērniem Monai un Mārcim Martinsoniem, bet 46,21% - Dzirkalam. Vēl 34% "Rīgas enerģijas" pieder SIA "Venture Capital", no kuras 66,67% pieder SIA "Annas Dzirnavas", kas pieder Ievai Jakobijai, bet 33,33% - SIA "PowerHeat", kas pieder Līgai Šaplakai.

Kā skaidroja EM, "Rīgas enerģijai" atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Pārbaudes laikā ticis konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.

Dzirkals sacīja, ka uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, "pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs".

Vēstīts, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma "Nekā Personīga" sižeta, kurā veidošanas laikā "Rīgas enerģijas" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par AS "Sadales tīkls" un "Rīgas enerģija" rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Kā vēstīja raidījums, septembrī, kad "Rīgas enerģijā" notikuši "Sadales tīklu" testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.