Foto: ITAR-TASS/Scanpix/LETA

Krievijā dibinātais "Yandex.Taxi" sācis darboties Rīgā – Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības (ES) valsti, kurā serviss uzsācis darbību. Izsaukt taksometru iespējams "iOS" un "Android" mobilajās lietotnēs pielikumos latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Līdzīgi kā "Taxify", šis serviss automātiski nosaka lietotāja atrašanās vietu un nosūta pieprasījumu vistuvāk esošajam vadītājam.

"Yandex.Taxi" serviss Krievijā tika nodibināts 2011. gadā. "Šī gada februāra sākumā "Yandex" noslēdza darījumu ar "Uber", apvienojot taksometru tiešsaistes izsaukšanas biznesus Krievijā un citas valstīs. Jauno kompāniju vada Tigrans Hudaverdjans, agrākais "Yandex.Taxi" ģenerāldirektors. Šobrīd apvienotā "Yandex.Taxi" un "Uber" kompānija strādā 300 Krievijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Latvijas un Moldovas pilsētās," sacīja kompānijas preses pārstāve Nataļja Žuravļova.

Tiesa, "Uber" vadītājs Baltijās valstīs Enns Metsars sarunā ar portālu "Delfi" noliedza, ka "Yandex.Taxi" ienākšana Latvijā, ņemot vērā februārī notikušo apvienošanu, nozīmētu, ka līdz ar Krievijas uzņēmumu Latvijā būtu startējis arī "Uber". "Mēs sadarbojamies Krievijā un vairākās citās valstīs, bet ne Latvijā," piebilda Metsars, uzsverot, ka pagaidām vēl nevar paziņot, kādi ir precīzi kompānijas plāni par ienākšanu Latvijā.

Savukārt "Yandex.Taxi" starptautiskās attīstības direktors Mušegs Saakjans stāsta, ka uzņēmums jau labu laiku atpakaļ sācis domāt par ienākšanu Baltijas valstīs.

"Visvairāk piedāvājumu sadarboties tiek saņemts no Latvijas, tāpēc mēs nolēmām sākt ar Rīgu. Mūsu tehnoloģijas un algoritmi padara taksometru par ērtu un ne pārāk dārgu pilsētas transporta veidu. "Yandex.Taxi" automātiski nodod pieprasījumu vadītājam, kurš atbrauks visātrāk. Tādā veidā viņam nenākas ilgi gaidīt uz izsaukumu vai braukt pie klienta cauri visai pilsētai. Serviss rēķinās ar situāciju uz ceļa, lai izveidotu optimālu maršrutu. Nākamo pieprasījumu pēc vadītāja tas jau laicīgi meklē vietā, kurp taksometrs ved pasažieri. Šādas tehnoloģijas samazina braucienu pašizmaksu – vadītāji nopelna vairāk, savukārt lietotāji maksā mazāk," stāsta Saakjans.

Kompānija apgalvo, ka mašīnas ierašanās Rīgā maksā ne vairāk par 0,71 eiro, bet pēc tam ne vairāk kā 0,36 eiro par kilometru vai 0,13 eiro par brauciena minūti. Samaksāt par vešanu var skaidrā naudā vai ar bankas karti.

""Yandex.Taxi" strādā nevis nepastarpināti ar vadītājiem, bet gan sadarbojas tikai ar taksometru parkiem un dispečerdienestiem. Darbības uzsākšanas brīdī servisam ir sakari ar vairāk nekā 200 automašīnām, kas pieder desmit taksometru parkiem – sadarbības partneriem, un to skaits pieaugs. Lietotājs mašīnu gaida vidēji 5 minūtes," informē Krievijā dibinātais uzņēmums.

Sakarā ar servisa darbības uzsākšanu Latvijā "Yandex" atjaunojis un precizējis galvaspilsētas karti, lai vadītāji spētu atrast jebkuru adresi un nospraust optimālu maršrutu, rēķinoties ar sastrēgumiem un slēgtajām brauktuvēm.

""Yandex.Taxi" seko apkalpošanas kvalitātei. Lai apliecinātu, ka virsbūve nav bojāta un salonā ir tīrs, vadītāji regulāri fotografē automašīnu no dažādiem rakursiem. Sistēma sadala pieprasījumus, ņemot vērā vadītāja reitingu, kas balstīts lietotāju vērtējumos un izpildīto reisu statistikā. Vadītāji, kuru reitings ir augsts, pieprasījumu saņem pirmie. Ja reitings nokrītas zem minimālās vērtības, sistēma šo vadītāju bloķē, un viņš vairs nevar saņemt pieprasījumus no "Yandex.Taxi" lietotājiem," skaidroja Žuravļova.

Savukārt "Taxify" vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš norāda, ka tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem.

"Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. "Taxify" tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju," intervijā portālam "DB.lv" skaidro Krūmiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!