Runājot par OIK, ministrs norādīja, ka tā ieviešana ir nopietna makroekonomiska kļūda. Tāpat viņš uzsvēra, ka OIK vairs nav tikai Ekonomikas ministrijas jautājums un nav arī vienas valdības jautājums, tādēļ būtu nepieciešams izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu, kas meklētu problēmu risinājumus.
Jau ziņots, ka OIK skandālā iesaistītais uzņēmums SIA "Rīgas enerģija", kam EM atcēla obligātā iepirkuma atļauju, tiesā no ministrijas varētu prasīt piedzīt ap 50 miljoniem eiro.
Uzņēmums gan vēl nav vērsies tiesā, taču likumā paredzēto 30 dienu laikā, kopš saņemtā lēmuma par atļaujas atcelšanu, "Rīgas enerģija" iesniegs pieteikumu tiesā, teicis uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Pēteris Dzirkals.
Kā vēstīts, no 2018. gada 1. janvāra stājās spēkā izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ko nosaka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Līdz ar to stājusies spēkā arī jaunā maksājumu aprēķinu kārtība.
Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% lielāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
