Vārds "ofšors", ar ko apzīmē ārzonas kompānijas, sabiedrībā jau visai sen ieguvis negatīvu konotāciju, jo nereti tas uzpeld stāstos par uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai patiesā labuma guvēju slēpšanu. Līdz ar Latvijas trešās lielākās bankas "ABLV Bank" krahu ofšoriem pievienojies vēl kāds termins – "čaulas uzņēmumi". Portāls "Delfi" devās skaidrot, ar ko tad īsti čaulas uzņēmumi atšķiras no ofšoriem un vai aiz tiem vienmēr slēpjas blēži.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem pašlaik Latvijas banku klientu lokā ir 26 081 čaulas uzņēmums, bet caur tiem veiktas transakcijas desmitiem miljonu eiro apmērā. Čaulas uzņēmumi pamatā tiek dibināti tādās jurisdikcijās, kurās ir zems nodokļu slogs un kurās īpašnieku reģistri nav publiski pieejami – tāpat kā lielākā daļa ofšoru. Kā portālam "Delfi" pastāstīja advokātu apvienības "Cobalt" vadošais partneris zvērināts advokāts Lauris Liepa, ofšori ir plašāks jēdziens, bet čaulas uzņēmumi šaurāks, proti, daļu no ofšoriem iespējams kvalificēt kā čaulas uzņēmumus.
Viena no galvenajām pazīmēm, kas ļauj izdarīt tādu secinājumu, – uzņēmums pastāv tikai uz papīra. Proti, tam ir reģistrēta adrese, taču nav reālas uzņēmējdarbības, vietas, telpu, kur uzņēmums vai tā darbinieki veiktu jelkādu darbību. ''Tipiski uzņēmumam nav darbinieku, tikai tā pilnvarotie pārstāvji vai nomināli vadītāji. Kas nozīmē, ka tie ir speciālisti korporatīvajās vai juridiskajās lietās. Šo uzņēmumu vienīgā aktivitāte ir finanšu darījumi, kas tiek veikti, izmantojot banku kontus," stāsta Liepa, ''čaulas uzņēmumus gandrīz vienmēr var saistīt ar tādām operācijām kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas.'' Tāpat čaulas uzņēmumus mēdz dibināt, lai noslēptu vai vismaz daļēji noslēptu darījumā iesaistīto patiesā labuma guvēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
