"Konkurences apstākļi ir kļuvuši sīvāki," teica Zemešs.
Viņš skaidroja, ka konkurencei nav pamata sarukt, jo maizes ražotāji produkciju galvenokārt realizē vietējā tirgū. "Katrs mēģina atrast savu nišu. Lielie uzņēmumi attīstībā iegulda ļoti lielas investīcijas, kas konkurenci vēl vairāk pastiprina. Tikmēr iedzīvotāju skaits nepieaug. Varbūt pirktspēja pērn ir nedaudz uzlabojusies, bet kopējā situācija nav ar lielu plus zīmi," pauda Zemešs.
Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijā maizes lielražotāji aizvien vairāk ieņem dominējošo stāvokli un veikalu plauktos aizvien vairāk ir industriāli ražotā maize.
Pēc Zemeša sacītā, neraugoties uz pieaugošo nodokļu slogu un resursu cenu kāpumu, maizes cenas Latvijā pēdējā gada laikā nav mainījušās, jo ražotāji pieaugošo izmaksu slogu ir kompensējuši no iekšējām rezervēm.
Latvijas Maiznieku biedrības darbības mērķi ir uz kopīgu interešu pamata veicināt maizes ražošanas nozarē Latvijā strādājošo organizāciju un uzņēmumu sadarbību, veicināt maizes ražošanas nozares attīstību un perspektīvas, risinot maizes ražotāju kopīgās problēmas, pārstāvot to kopīgās intereses valsts varas pārvaldes un citās institūcijās, kā arī paaugstināt maizes ražošanas jomas prestižu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
