Raidījums: ietekmīgs zemnieks Latgalē, iespējams, blēdījies ar plūdu kompensācijām  (299)

Raidījuma skatītāji ziņojuši, ka uzņēmums saņēmis kompensācijas par bojāgājušo kukurūzu un graudaugu sējumiem, taču vēlāk – oktobra beigās un novembrī – lauki apžuvuši un lopbarībai paredzētā kukurūza novākta. No kompensācijas gan uzņēmums nav atteicies.

95% uzņēmuma pieder Pāvelam Melnim, kurš saskaņā ar raidījuma vēstīto ir Rēzeknes novada domes deputāts un Saeimas deputāta Gunta Kalniņa (ZZS) palīgs. Nākamajās vēlēšanās Melnis pats varētu iekļūt Saeimā, jo Latvijas zemnieku savienības Latgales konferencē viņš izvirzīts iekļaušanai kandidātu sarakstā.

To ka "Sprūževa M" lauki lietavās tā izmirkuši, ka ražu varētu arī neizdoties novākt Lauku atbalsta dienests (LAD) konstatēja pagājušā gada septembrī, līdz ar to saimniecībai bija iespējams saņemt kompensāciju no valsts. Pēcpārbaudes kompensācijām pieteiktajiem laukiem nav bijis.

''Ar to kukurūzu bija tā, ka mēs apsekojām, tajā brīdī šī zeme bija pārmitra, tur iebraukt nevarēja, neko izdarīt nevarēja, bija sākušies kaut kādi pūšanas procesi, dzeltēšanas procesi. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka raža ir gājusi bojā,'' raidījumam pastāstīja LAD Austrumlatgales reģiona Kontroles uzraudzības daļas vadītājs Edgars Čubars.

Raidījums vēsta, ka šobrīd lauki esot novākti, ko Melnis skaidrojis ar gatavošanos sējas laikam. "Ko nozīmē novākti lauki? Laukus var novākt dažādi, lai kaut ko varētu šos laukus apstrādāt ar viņiem kaut kas ir jāizdara, jūs gribat, lai Latvijas lauksaimnieki tagad, šogad nevarētu ne iesēt, ne izdarīt, lai mēs ietu zem ūtrupes?" teicis Melnis, piebilstot, ka masa neesot pārstrādāta lopbarībā, bet gan sasmalcināta un tiek izmantota pakaišiem, bet lopus barojot ar rezervēm, kas uzkrātas iepriekšējā gadā. ''Mēs viņu izmantojām pakaišiem, kas nebija aizliegts, mēs viņu izmantojām, daļa viņa stāv kaut kur uz tīruma,'' "Nekā personīga" norādījis uzņēmējs.

Raidījums gan noskaidrojis, ka "Sprūževa M" piederošajā kūtī par kukurūzas pakaišiem neviens neko nezina. Savukārt Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrā "Nekā personīga", skaidrots, ka kukurūzu pakaišiem neizmanto, jo to grūti izžāvēt un tā pūst.

Kukurūzu Latvijā parasti sāk novākt septembra beigās, taču to var vākt līdz pat salam, ziņo raidījums. Novācot, kukurūzai jābūt apdzeltējušai, tā nedrīkst būt pārāk zaļa, jo tad visas barības vielas iztek sulā.

Kā vēsta "Nekā personīga", Valsts kontrole sākusi pārbaudi par kompensāciju izmaksu procesa atbilstību likumam un tā uzraudzību.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) noliedz runas, ka kompensāciju dalīšana bijusi izdevīga tiem, kuri zināja, ka pēcpārbaudes nebūs. Pārmetumi esot katru reizi, kad tiek dalīta nauda, jo vienmēr kāds paliek neapmierināts.

Jau ziņots, ka Jau ziņots, ka valdība 24. oktobrī lēma Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt14,87 miljonus eiro. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri savas zemes platības ir apdrošinājuši, izmaksāt par 5% lielākas kompensācijas.

Pēcāk sniegt atbalstu plūdos cietušajai Baltijai lēma arī Eiropas Komisija (EK). No kopumā 15 miljonus eiro lielās atbalsta summas Latvijas zemniekiem EK piešķīra 3,46 miljonus eiro. Atbalsts dalībvalstīm jāizlieto līdz 2018. gada 30. septembrim.

Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Ārkārtējā situācija šajos novados bija izsludināta līdz 30. novembrim.