Vienlaikus iestāde šajā jomā norāda uz vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju trūkumu, kas radītu nozīmīgu konkurences spiedienu uz esošajiem diviem lielākajiem nespecializētajiem mazumtirgotājiem.
Kā informē KP, 2017. gadā pieņemti 13 lēmumi par uzņēmumu apvienošanām, no kuriem 11 gadījumos padome nesaskatīja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc darījumus atļāva. Vienā gadījumā iestāde darījumu atļāva ar saistošajiem noteikumiem, kamēr vēl vienā – aizliedza, jo tika saskatīts būtisks kaitējums konkurencei.
Kopumā pērn izvērtētie apvienošanās darījumi ietekmēja vismaz desmit komercdarbības jomas ar kopējo finansiālo apgrozījumu aptuveni 700 miljonu eiro vērtībā.
Pagājušajā gadā KP visvairāk apvienošanās lēmumus pieņēma par mazumtirdzniecību nespecializētajos pārtikas veikalos un degvielas mazumtirdzniecībā.
Iestāde secina, ka šajās patērētajiem svarīgajās nozarēs, īpaši nespecializētajā mazumtirdzniecībā, turpinās konsolidācijas tendences un noris aktīva konkurence par platībām tirdzniecības centros, kam ir būtiska nozīme mazumtirdzniecības tīklu tirgus daļas palielināšanas stratēģijās.
KP norāda, ka pašreizējā tirgus struktūrā vērojama mazāko nespecializēto mazumtirgotāju konkurētspējas stiprināšana, tomēr trūkst vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju, kas radītu efektīvu konkurences spiedienu uz diviem lielākajiem mazumtirgotājiem – SIA "Rimi Latvia" un SIA "Maxima Latvija".
KP prognozē, ka koncentrācijas tendences mazumtirdzniecībā varētu turpināties, abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem cenšoties palielināt savas tirgus daļas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
