'Rīgas enerģija' tiesā apstrīd EM lēmumu atcelt OIK atļauju uzņēmumam  (45)

Tiesā apliecināja, ka pieteikums ir saņemts un līdz nākamai nedēļai tiesa varētu izlemt par tā tālāko virzību.

Likums paredz, ka tiesai jāizlemj, vai ierosināt lietu vai arī atstāt pieteikumu bez virzības.

Uzņēmumā informēja, ka tiesā iesniegtais prasības pieteikums attiecas uz EM pieņemtā lēmuma atcelšanu.

"Rīgas enerģijas" valdes loceklis Pēteris Dzirkals norāda, ka uzņēmums apzinās, ka šī cīņa būs sarežģīta un laikietilpīga. Viņš gan esot pārliecināts, ka politiķus un ierēdņus par populistiskiem lēmumiem, kuri rada finansiālus zaudējumus valstij, ir jāsauc pie atbildības.

"Šobrīd varam paļauties tikai uz ātru un taisnīgu tiesu, lai prakse, kad pret uzņēmējiem tiek piemēroti jauni noteikumi ar atpakaļejošu datumu, ir precedents, kurš nākotnē vairs neatkārtotos. Tikai tā investoru acīs varēs kaut cik reanimēt Latvijas sagrauto reputāciju, pierādot, ka šī tomēr ir valsts, kurā lieli un nozīmīgi investīciju projekti ir gaidīti. Diemžēl EM savas rīcības sekas šādā kontekstā izliekas neredzam, jo svarīgāk ir veidot politisko kapitālu un nākt klajā ar populistiskiem lozungiem," pauda Dzirkals.

Uzņēmums joprojām ir sarunu procesā ar banku par sadarbības līguma un kredīta apmaksas nosacījumu pārskatīšanu. Uzņēmumā uzsvēra, ka "Rīgas enerģijas" uzņemtās finansiālās saistības ir balstītas uz bankā iesniegto un apstiprināto biznesa plānu, kura izpildei kredītiestāde ir stingri sekojusi līdzi visu projekta īstenošanas laiku. Ņemot vērā bankas stingros uzraudzības un kontroles pasākumus, esošā situācija ar "Rīgas enerģiju" esot sarežģīta.

Dzirkals nenoliedz, ka ir jūtams, ka valsts ar saviem negaidīti uzliktajiem šķēršļiem neērtā un sarežģītā situācijā ir nostādījusi ne tikai uzņēmējus, bet arī banku sektoru kopumā.

"Faktiski politiķi ir izdarījuši visu, lai apgrūtinātu mūsu uzņēmuma ikdienas darbu, piespiežot domāt risinājumus, kā noturēties virs ūdens un izpildītu savas uzņemtās saistības attiecībā gan pret banku, gan arī darbiniekiem un valsti, kurai jāturpina maksāt nodokļi, neskatoties uz faktu, ka pati valsts ir faktiski nobremzējusi uzņēmuma darbību. Valsts ir izdarījusi arī visu, lai zem riska paliktu citus nākotnes investīciju projektus, kuri apsver domu par projekta attīstību šeit. Kurš Latvijā gribēs investēt, ja pastāv risks, ka jebkurā brīdī vari iekļūt valstij nevēlama uzņēmēja sarakstā? Kura banka kreditēs sarežģītas pakāpes investīciju projektus, ņemot vērā, ka investīciju drošība Latvijā ir ārkārtīgi zema?" retoriski jautā Dzirkals.

OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma "Nekā personīga" sižeta, kurā veidošanas laikā "Rīgas enerģijas" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par "Sadales tīkla" un "Rīgas enerģijas" rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija sāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Kā vēstīja raidījums, pērnajā septembrī, kad "Rīgas enerģijā" notikuši "Sadales tīkla" testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.

EM skaidroja, ka "Rīgas enerģijai" atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Pārbaudes laikā ticis konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.