Šā gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,02 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 9,9% vairāk nekā 2017. gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 11,6% un importa vērtība – par 8,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Februārī Latvija eksportēja preces 932,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,09 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2017. gada februāri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,4% līdz 46,1%.
Šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 4,07 miljardus eiro – par 408,2 miljoniem eiro jeb 11,2% vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 1,89 miljardus eiro (palielinājums par 244 miljoniem eiro jeb 14,8%), bet importa – 2,18 miljardus eiro (pieaugums par 164,2 miljoniem eiro jeb 8,2%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018. gada februārī salīdzinājumā ar 2017. gada februāri eksporta vērtība bija par 11,5% un importa par 8,2% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,2% un importa – par 1,4%.
Eksportā šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri būtiski audzis augu valsts produktu eksports, koka un koka izstrādājumu eksports, kā arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports. Palielinājies arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports. Savukārt parasto metālu un to izstrādājumu eksports sarucis.
Savukārt importā nozīmīgākās pārmaiņas šogad februārī salīdzinājumā ar pērno februāri ir lielāks mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports, lielāks parasto metālu un to izstrādājumu imports, kā arī audzis koka un koka izstrādājumu imports. Savukārt samazinājies minerālproduktu imports un satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports.
Februārī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,2%), Zviedrija (8,1%) un Vācija (7,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,1% no importa kopapjoma), Vācija (10,5%), Polija (8,6%) un Igaunija (8%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā februārī veidoja 8,4 %, bet importā - 6,8%.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu šogad februārī salīdzinājumā ar 2017. gada februāri ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 19,1 miljonu eiro jeb trīs reizes, skaidro CSP.
Dzelzs un tērauda importa palielināšanos šā gada februārī salīdzinājumā ar 2017. gada februāri ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums divas reizes. Tajā pašā laikā minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 85,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
