Pētījums: pērn vidējā mēneša alga pieaugusi līdz gandrīz 900 eiro  (125)

"CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš, ceturtdien žurnālistiem prezentējot pētījumu, piebilda, ka cilvēki Latvijā pelna vairāk nekā liecina oficiālā statistika, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā neto alga Latvijā pērn bija 676 eiro, kas ir par 24% mazāk nekā liecina pētījuma dati. Tas netiešā veidā norāda uz ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.

Vienlaikus Brodiņš uzsvēra, ka starpība starp vidējo neto algu pērn oficiālās statistikas datos un pētījuma datos samazinājusies par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas liecina par ēnu ekonomikas samazinājumu.

Pētījumā arī secināts, ka pastāv būtiska starpība vidējo neto darba algu Rīgā un reģionos. Ja Rīgā strādājošie pērn uz rokas vidēji saņēma 968 eiro, tad Zemgalē strādājošie - 690 eiro, darba ņēmēji Vidzemē - 681 eiro, bet Kurzemē - 673 eiro un Latgalē - 593 eiro. Pēc Brodiņa teiktā, starpība starp Rīgu un reģioniem vidējā atalgojuma ziņā skaidrojama ar to, ka cilvēki no tuvējiem reģioniem dodas strādāt uz Rīgu, kur ir plašākas darba iespējas.

"CV-Online Latvia" veiktā pētījuma dati liecina, ka augstākās vidējās darba algas pērn saņēma lielos starptautiskos privātā sektora uzņēmumos strādājošie, kur atalgojums vidēji uz rokas veidoja 1000 eiro. Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums pērn bija informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē un datorprogrammēšanā strādājošajiem - 1212 eiro, kam seko bankas un finanšu sektorā strādājošie - 1074 eiro, ķīmiskajā rūpniecībā un farmaceitisko produktu ražošanā strādājošie - 1015 eiro.

Mazākās vidējās darba algas uz rokas pērn bija izglītībā strādājošajiem - 614 eiro, veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošajiem - 631 eiro, kā arī mākslā un kultūras jomā strādājošajiem - 657 eiro.

Lielākais atalgojuma pieaugums pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams pakalpojumu jomā, būvniecībā, kā arī jomās, kur atalgojums ir salīdzinoši zems, piemēram, lauksaimniecībā un izglītībā. Dalījumā pa amatu kategorijām, lielākās algas pērn vidēji mēnesī bija augstākajā vadībā strādājošajiem - 2330 eiro uz rokas, kam seko algas speciālistu un asistentu amatos, tostarp IT jomā - 1480 eiro, jurispridencē - 1283 eiro, banku, apdrošināšanas, finanšu un grāmatvedības sektorā - 1002 eiro.

Analizējot kopējo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, secināts, ka vīriešu vidējais neto atalgojums Latvijā pērn bija 1021 eiro, kamēr sievietes vidēji saņēma par 27% mazāk - 806 eiro. Tikmēr vadības līmenī strādājošie vīrieši vidēji pelnīja 2200 eiro, kas ir par 16% vairāk nekā sievietes vadītājas, kuras pērn saņēma vidēji 1900 eiro. Pētījuma autori norāda, ka atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem ir tendence samazināties.

Pētījumā secināts, ka populārākie papildus labumi jeb bonusi, ko darba devēji nodrošina darbiniekiem, pērn bija bezmaksas dzērieni - 40%, kam seko veselības apdrošināšana - 39%, neformāli darba pasākumi - 32%, mobilais telefons personīgai lietošanai - 23%, apmaksāta slimības lapa - 23%, elastīgs darba laiks - 20% un dāvanas dzīves nozīmīgos brīžos - 17%.

Brodiņš arī atzīmēja, ka "CV Online" pērn veiktā aptauja par darba devēju plāniem 2018.gadā liecina, ka vairāk nekā 40% uzņēmēju šogad plāno pārskatīt atalgojumu, to palielinot, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus.

Vienlaikus viņš norādīja, ka nākotnē būs profesijas, kas izzudīs, līdz ar to atalgojums tajās samazināsies. Izņēmums ir IT joma, kur nākotnē speciālistu trūks arvien vairāk. Darba tirgū arvien vairāk ienāks mākslīgais intelekts, kas aizstās roku darbaspēku.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis piebilda, ka pētījums dod oficiālajai statistikai alternatīvu skatījumu par situāciju darba tirgū. Pēc viņa teiktā, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā uzrāda stabilu sarukumu, palielinot spiedienu uz darba devējiem audzēt atalgojumu saviem darbiniekiem. Šogad vidējās darba algas pieaugums varētu sasniegt 8,3%, ko sekmē minimālās algas pieaugums un ekonomiskās iespējas darba devējiem palielināt algu. Gada vidū bruto alga Latvijā varētu sasniegt jau 1000 eiro. Algas, visticamāk, šogad tāpat kā pērn pieaugs praktiski visās nozarēs, korekcijas gada otrajā pusē varētu būt finanšu sektorā. Tāpat transporta un tranzīta sektorā algu kāpums varētu būt lēnāks nekā citās nozarēs.

"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) viceprezidente Laura Keršule norādīja, ka darba tirgū trūkst IT jomas speciālistu. LMT visvairāk trūkst mājaslapu programmētāju, jo daudzi šīs profesijas pārstāvji ir brīvlīguma darbinieki. Pēc viņas teiktā, Latvijas tirgū tuvākajos divos gados IT speciālistu trūkums būs jūtams arvien vairāk.

Pētījuma dati iegūti "CV-Online Latvia" algu datubāzē "Algas.lv", analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2017.gadā no vairāk nekā 25 000 darba ņēmēju, kas līdz šim ir lielākais respondentu skaits pētījuma veikšanas vēsturē.

Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās pilsētās un reģionos.