Gadījumā, ja Kalnciema kvartāla īpašnieki Āgenskalna tirgus izsolē iegūs tā nomas tiesības, tirgus attīstības plānu īstenošanai paredzēts piesaistīt investorus, atklāja Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga.
Viņa atzīmēja, ka investoru piesaiste Kalnciema kvartāla īpašnieku vidū atzīta par labāko finansiālo risinājumu tirgus attīstības plānu īstenošanai. Tomēr tālākas diskusijas par finansējuma piesaisti noritēs tikai tad, ja izsoles rezultātā Kalnciema kvartāla īpašnieki iegūs Āgenskalna tirgus nomas tiesības, sacīja Meiberga.
Kā ziņots, Kalnciema kvartāla īpašnieki - brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi - plāno piedalīties Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē.
Meiberga iepriekš norādīja, ka piedalīties izsolē Kalnciema kvartāla pārstāvjus motivē līdzšinējā pieredze sadarbībā ar zemniekiem dažādu tirdziņu organizēšanā un dažādu pasākumu rīkošanā. Āgenskalna tirgus noma dotu iespēju šo pieredzi izmantot jaunu iespēju radīšanā.
Pēc Meibergas teiktā, projektam Āgenskalna tirgus attīstībai varētu tikt piesaistīti investoru līdzekļi.
Vienlaikus viņa atzina, ka patlaban nav iespējams prognozēt izredzes izsolē iegūt nomas tiesības.
Jau vēstīts, ka šā gada janvārī sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts Āgenskalna tirgus. Tā apsaimniekotājs vairākus gadus bija "Rīgas centrāltirgus", taču kopš februāra to savā pārziņā atkārtoti pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, kas plāno rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.
Departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā.
Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīga galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Paviljona celtniecības darbi tika sākti 1911. gadā, bet pabeigti 1925. gadā. Tirgus paviljona platība ir gandrīz 4160 kvadrātmetri, bet pieguļošā teritorija aizņem 8433 kvadrātmetrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
