Tāpat EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa, aplēsusi ministrija.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.
"Neraugoties uz gaidāmo ES tiešmaksājumu budžeta samazinājumu nākamajā plānošanas periodā 2021.-2028. gadam, ir jāatzīst, ka EK plānotais tiešo maksājumu pieaugums Latvijai ir solis to izlīdzināšanas virzienā. Tomēr tas vēl arvien nenodrošinās taisnīgus tiešos maksājumus, tāpēc Zemkopības ministrija turpinās visos ES līmeņos skaidrot savu nostāju. Un šīs sarunas nebūs vieglas," uzsver Dūklavs.
Plānots, ka priekšlikumi par KLP reformām pēc 2020. gada tiks publicēti šā gada maija beigās. Sarunas par ES daudzgadu budžetu nākošajā plānošanās periodam 2021.-2027. gadā turpināsies vienu līdz divus gadus. ES daudzgadu budžetu apstiprinās, vienojoties visu dalībvalstu vadītājiem.
Ziņots, ka ES pēc Lielbritānijas lēmuma pamest dalībvalstu bloku jauno daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam cer līdzsvarot ar jauniem fondiem, kas veidotos no nodokļiem digitālo pakalpojumu jomā, kā arī no nodevām par emisijām kvotām un nepārstrādātājiem plastmasas iepakojumiem, trešdien, 2. aprīli, paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
