EM norādīja, ka Latvijā piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apjoms pēdējos trīs gados bija gandrīz 3,5 reizes zemākā līmenī, nekā ekonomikas straujās izaugsmes gados un vidēji gadā veidoja 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ministrija ārvalstu tiešo investīciju plūsmu samazināšanos skaidro ar nestabilitāti pasaules ekonomikā, pieaugušiem ģeopolitiskiem riskiem un politikas neprognozējamību.
Tiesa, 2017.gadā, salīdzinājumā ar 2016.gadu, piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apjoms būtiski palielinājās, sasniedzot 2,4% no IKP līmeni.
2017.gada beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā sasniedza 14,4 miljardus eiro. Gada laikā tās pieauga par 6,8%.
Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. 2017.gada beigās Zviedrijas uzņēmēju investīcijas veidoja 19,2% no kopējām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā. Lieli ir arī Nīderlandes, Kipras, Vācijas, Norvēģijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Luksemburgas uzņēmēju ieguldījumi. Šo valstu investīciju apjomi 2017.gada beigās veidoja gandrīz 76% no kopējām uzkrātām ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijas ekonomikā.
Nozaru struktūrā lielāks uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju īpatsvars ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā - 24,3% no kopējām uzkrātām ārvalstu tiešajām investīcijām, tad seko darījumi ar nekustamo īpašumu - 13,3%, tirdzniecība - 14,4%, apstrādes rūpniecībā - 12%.
EM norādīja, ka arī citās Baltijas valstīs 2017.gadā ārvalstu tiešo investīciju plūsmu intensitāte pieauga. Baltijas valstīs kopumā 2017.gadā piesaistītās ārvalstu tiešo investīciju neto plūsmas bija 2,06 miljardi eiro, kas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā pirms gada. Latvija piesaistīja 34,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām Baltijas valstīs, Igaunija - 37,3% un Lietuva - 28,3%.