Latvijas Reģionu apvienības, "Vienotības", Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības frakciju deputātu Saeimā iesniegtais priekšlikums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās, lai tādējādi ierobežotu Kremļa propagandu, saskāries ar spēcīgu nozares pretestību, un tas, visticamāk, likuma grozījumos vairs nepaliks. Tāpat arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc deputātu ierosinājuma iesniegusi savus priekšlikumus, tajos 90% kvotu nepieminot.
3. maijā Saeimas sēdē priekšlikumu iesniedza deputāti Inese Lībiņa-Egnere (V), Hosams Abu Meri (V), Lolita Čigāne (V), Ints Dālderis (V), Anrijs Matīss (V), Inese Laizāne (NA), Kārlis Seržants (ZZS) un Nellija Kleinberga (LRA). Saeima priekšlikuma nodošanu komisijai pārliecinoši atbalstīja, vienīgajam pret šo iniciatīvu no tribīnes protestējot "Saskaņas" frakcijas pārstāvim Borisam Cilēvičam.
Otrdien, 15. maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc nozares pārstāvju un ekspertu uzklausīšanas nolēmusi iesniegto likumprojektu tomēr uzlabot. Komisija vienojusies izveidot darba grupu, kas sanāks 18. un 21. maijā, lai jau nākamnedēļ to apspriestu jaunā versijā, sarunā ar portālu "Delfi" apliecināja komisijas vadītāja Laizāne.
Iebilst kabeļoperatori un "Lattelecom"
Gan pirms sēdes, gan sēdes laikā pret 3. maija priekšlikumu vērsās nozares pārstāvji. Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācija (ESKA) uzskata, ka, pieņemot grozījumus EPLL, tiks sasniegts tieši pretējs rezultāts.
"Pirmkārt, tiks radīti šķēršļi tādu programmu kā "3+", "Current Time" ("Настоящее Время") izplatīšanai, kas ir pretsvars Krievijas propagandas kanāliem. Otrkārt, tā kā jebkura programma, kas sākotnēji nav veidota ES oficiālajā valodā, būs jālīdzsvaro ar vismaz deviņām programmām ES oficiālajās valodās, maksas televīzijas abonentiem būtiski pieaugs pakalpojuma abonēšanas maksa. Rezultātā – televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju pamatpakās krievu valodā paliks tikai vispieprasītākās programmas: "Pirmais Baltijas kanāls", "NTV Mir" vai "RTR Rossija", bet citu izklaidējošo vai izglītojošo programmu nebūs un Latvijas krievvalodīgajiem skatītajiem nebūs nekādas citas izvēles, kā skatīties tikai šīs programmas," publiskā paziņojumā skaidroja abas asociācijas.
Savukārt "Lattelecom" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis 3. maija sēdē uzstājās ar prezentāciju, kurā pauda līdzīgus argumentus kā LEKA un ESKA pārstāvji. Proti, viņš deputātiem skaidroja, ka Lietuvā, kurā šāda 90% kvota pastāv, nav zināmi propagandas ietekmes mērījumi, bet Igaunija, kura šādu ierobežojumu nav uzlikusi, esot visnoturīgākā pret viltus ziņām Baltijā.
"Nav apšaubāms, ka nepieciešams uzraudzīt mediju darbības atbilstību likumam un nacionālās drošības interesēm, vienlaikus atbalstām nepieciešamību stiprināt svarīgāko instrumentu mediju kvalitātes uzlabošanai – sabiedrisko mediju, kā arī Latvijā darbojošos komercmediju spēju piedāvāt sabiedrības interesēm atbilstošu kvalitatīvu vietējo saturu. Igaunijas piemērs pierādījis, ka ilgstošākā laikā veiktu reformu rezultāti ir visefektīvākie, un tieši šie instrumenti vislabāk palīdz stiprināt sabiedrības medijpratību, kritisko domāšanu un noturību pret viltus ziņām," portālam "Delfi" sacīja "Lattelecom" pārstāvis.
Priekšlikumus piedāvā arī NEPLP
15. maija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē savus priekšlikumus EPLL grozījumiem iesniedza arī NEPLP. Tajos par 90% kvotu nekas nav minēts.
Sagatavotajos priekšlikumos NEPLP iesaka veikt grozījumus attiecībā uz retranslācijas atļaujas izsniegšanu, nosakot, ka uzņēmumiem turpmāk, iesniedzot pieteikumus NEPLP, vajadzētu iesniegumā arī uzrādīt patiesā labuma guvējus saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumu.
Tāpat NEPLP citu priekšlikumu starpā vēlas likumā atrunāt precizitātes un neitralitātes principus. "Papildinot likuma 24. pantu ar pienācīgas neitralitātes un precizitātes principu, kā arī nosakot pienākumu informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti netiek maldināta auditorija, tiktu samazināta faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšana elektronisko plašsaziņu līdzekļu programmās un katalogos," minēts priekšlikumā.
NEPLP ieskatā precizitāte nozīmē to, ka jo īpaši strīdīgos jautājumos ir jāņem vērā "svarīgie atšķirīgie viedokļi un fakti". Savukārt "pienācīga" neitralitāte NEPLP izpratnē nozīmē atbilstību un piemērotību konkrētā raidījuma būtībai.
NEPLP Saeimai iesniegtajos priekšlikumos skaidro, ka, viņuprāt, jau pati neitralitāte nozīmē, ka vienai pusei netiek sniegta lielāka labvēlība salīdzinājumā ar otru pusi. "Rezultātā tiktu īstenotas sabiedrības tiesības saņemt ne tikai patiesu, bet arī pietiekami precīzu un apzināti nesagrozītu informāciju," uzskata NEPLP.
Jau ziņots, ka Krievija regulāri izmanto medijus propagandai, lai panāktu gan iekšpolitiskos, gan ārpolitiskos mērķus. Krievijas mediji izplata nepatiesu un maldinošu informāciju, cenšoties parādīt Latviju kā neizdevušos valsti, bet ES kā sašķeltu un bez morālām vērtībām.
Vairākus no šādiem televīzijas kanāliem, kas sniedz Krievijas valstij izdevīgus vēstījumus, pārraida arī operatori Latvijā, tostarp valsts kapitālsabiedrība – "Lattelecom". Kompānijas padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins iepriekš paudis, ka pats uzņēmums, kas nodarbojas ar komerciālo darbību, proaktīvi prokremliski noskaņotos kanālus neslēgs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
