Latvijas Reģionu apvienības, "Vienotības", Nacionālās apvienības un Zaļo un zemnieku savienības frakciju deputātu Saeimā iesniegtais priekšlikums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) noteikt, ka televīzijas pakalpojumu pamatpakās vismaz 90% satura ir jānodrošina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās, lai tādējādi ierobežotu Kremļa propagandu, saskāries ar spēcīgu nozares pretestību, un tas, visticamāk, likuma grozījumos vairs nepaliks. Tāpat arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc deputātu ierosinājuma iesniegusi savus priekšlikumus, tajos 90% kvotu nepieminot.
3. maijā Saeimas sēdē priekšlikumu iesniedza deputāti Inese Lībiņa-Egnere (V), Hosams Abu Meri (V), Lolita Čigāne (V), Ints Dālderis (V), Anrijs Matīss (V), Inese Laizāne (NA), Kārlis Seržants (ZZS) un Nellija Kleinberga (LRA). Saeima priekšlikuma nodošanu komisijai pārliecinoši atbalstīja, vienīgajam pret šo iniciatīvu no tribīnes protestējot "Saskaņas" frakcijas pārstāvim Borisam Cilēvičam.
Otrdien, 15. maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc nozares pārstāvju un ekspertu uzklausīšanas nolēmusi iesniegto likumprojektu tomēr uzlabot. Komisija vienojusies izveidot darba grupu, kas sanāks 18. un 21. maijā, lai jau nākamnedēļ to apspriestu jaunā versijā, sarunā ar portālu "Delfi" apliecināja komisijas vadītāja Laizāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
