Būvniecība ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas dzinējiem un iespējām, tiesa, gada sākumā novērotais būvniecības apjoma pieaugums varētu piebremzēt, saskaroties ar darbinieku trūkumu, prezentējot ''SEB bankas'' jaunāko pasaules un Baltijas ekonomikas apskatu ''Nordic Outlook'', teica bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Būtiskākais pieaugums vērojams nedzīvojamo un inženierbūvju celtniecībā, skaidroja ekonomists. Savukārt, runājot par mājokļu tirgu, Gašpuitis norādīja, ka sektorā nav jūtams pieprasījums pēc dārgiem mājokļiem, drīzāk tāds būtu pēc ekonomiskām dzīvesvietām, taču tās "nebūs, kas būvē".
Tā kā bez darba esošo būvnieku baseins ir ļoti sekls un finansiāli ienesīgāk ir celt inženierbūves, mājokļu tirgū būvniecības bums, visticamāk, neesot gaidāms. Tas savukārt nozīmē, ka var veidoties situācijas, kurās privātpersonai vai uzņēmumam ir finansējums celtniecībai, bet nav, kas iecerēto ēku būvē.
Gašpuitis gan situācijā saskata arī iespēju mudināt Latvijā atgriezties cilvēkus, kuri savulaik devušies naudu pelnīt, strādājot būvniecībā ārvalstīs. Viņaprāt, tiem, kuriem izdevies pieredzi smelties nozarē atzītos ārvalstu uzņēmumos, ir iespējas pretendēt uz labi apmaksātiem darbiem arī šeit Latvijā.
Vienlaikus Gašpuitis norādīja uz pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada vēl vienu būtisku problēmu, proti, iepirkumos uzņēmumiem izdodas uzvarēt ar cenu par kādu drīz vien plānoto objektu vairs nav iespējams uzcelt.
Izsniegto būvatļauju skaits liecina, ka vismaz pagaidām celtnieki visvairāk rosās Rīgā un Pierīgā, savukārt viskūtrāk būvatļaujas tiek izdotas Latgalē. "Aktīvāka būvniecība pozitīvi atsaucas arī uz kopējā ekonomiskajā noskaņojumā," skaidroja Gašpuitis, piebilstot, ka lai arī kopējais ekonomiskais noskaņojums mazinājies, tas joprojām norāda uz izaugsmi.
Runājot par situāciju Baltijā, eksperts uzsvēra – lai arī izaugsme palēninās, tā joprojām ir strauja, jo īpaši Latvijā. Savukārt prognozes par Igauniju un Lietuvu ir piesardzīgākas. Būtiskākie ilgtermiņa izaicinājumi ir resursu trūkums darba tirgū, augošais izmaksu spiediens un konkurētspējas zaudēšana. Tiesa darbaspēka trūkums gan nav vien Latvijas vai Baltijas, bet gan visas Eiropas ekonomisko attīstību bremzējošs faktors.
"Latvijas ekonomikas izaugsmes temps kritīsies, bet izaugsme saglabāsies," prezentācijas noslēgumā uzsvēra ekonomists. Brīvo darba roku trūkums būs viens no iemesliem, kādēļ Latvijas IKP izaugsmes temps pakāpeniski palēnināsies, savukārt mājsaimniecību reālie ienākumi tuvākajā laikā turpinās pieaugt, līdz ar to dodot artavu IKP izaugsmē, secināts apskatā.
"Nordic Outlook'' apskatnieki lēš, ka IKP šogad Latvijā varētu pieaugt par 3,7%, bet 2019. gadā par 3,5%. Savukārt bezdarba līmenis nokristies par 2 procentpunktiem, 2019. gadā sasniedzot 6,8% atzīmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
