Latvijā ir visaugstākais bezdarba līmenis starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm, liecina "Eurostat" dati.
Darba devēji Latvijā arvien skaļāk pauž savas rūpes par darbaspēka pieejamību, pamatā tā trūkumu, kas attiecīgi rada spiedienu uz atalgojuma apmēru, aktīvāk tiek pausti arī aicinājumi atgriezt aizbraukušos tautiešus. Piemēram, maija sākumā uzņēmēji uzsāka sociālo kustību "Latvija strādā" ar nodomu Latvijā atgriezt vismaz 1000 valstspiederīgo, kas šobrīd strādā vai mācās ārzemēs. Tajā tiek minēts, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018. gada datiem Latvijā bezdarbnieku skaitu galvenokārt veido tādas grupas kā 50 gadu slieksni sasniegušie bezdarbnieki, ilgstošie bezdarbnieki un personas ar invaliditāti, kā arī neliels skaits jauniešu bezdarbnieku, kopā veidojot apmēram 65 tūkstošus potenciālo darbinieku. Tai pašā laikā Nodarbinātības valsts aģentūras ieskatā Latvijas darba devēji nepilnīgi izmanto šeit esošos darbaspēka resursus, tai skaitā, arī daļu no iepriekš nosauktajām grupām.
"Eurostat" un Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarba apmēru Latvijā precīzi nesakrīt, tomēr Eiropas statistikas biroja informācija ļauj salīdzināt situāciju dažādās Eiropas valstīs. Un tā parāda, ka, neskatoties uz Latvijas darba devēju arvien skaļākajām balsīm, Latvijā situācija darba tirgū nebūt nav tik izaicinoša kā mums tuvākajā reģionā. Šā gada februārī Latvijā bezdarbs bija 8,4% (neizlīdzināti dati), liecina "Eurostat" informācija. Salīdzinājumam, Lietuvā – 8,1%, Igaunijā – 6,8%, Polijā – 4,6%, Slovākijā – 7,6%, kas ļauj spriest, ka šo valstu uzņēmumiem darbaspēka jautājumi ir vēl izaicinošāki. Augstāks bezdarba līmenis bijis Somijā – 8,6%, Francijā – 9,3%, Itālijā – 11,3%, Grieķijā – 22,1%.