'Rīgas namu pārvaldnieka' valdē ieceļ no LA izslēgto 'Ušakova fanu'  (74)

"Ne tikai es, zināmi cilvēki nebalsos par Bondaru kā mēru. [..] es esmu liberālis, bet tas nenozīmē, ka Rīgā labs mērs jāmaina pret sliktu, un ne jau es viens tā domāju," pērn sociālajā tīklā vēstīja Pogulis, radot iespaidu, ka viņš balsos par Ušakovu.

Pēc šī ieraksta Poguli izslēdza no partijas, kuras biedrs viņš bija kopš "Latvijas attīstībai" dibināšanas 2013. gada decembrī.

Nākamā gada janvārī viņš sāka strādāt "Rīgas namu pārvaldniekā" par projektu vadītāju, jau pirmajā darba gadā kļuva par Finanšu analīzes nodaļas vadītāju un iepirkumu komisijas locekli. Nedaudz vēlāk viņš kļuva arī par neapdzīvojamo telpu iznomāšanas komisijas locekli, bet kopš 2016. gada Pogulis strādāja AS "Rīgas Centrāltirgus" par finanšu direktoru.

Pērn amatā "Rīgas Centrāltirgū" Pogulis nopelnīja 37 192 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā pieejamā amatpersonas ienākumu deklarācija.

Līdz ar Poguli "Rīgas namu pārvaldnieka" valdi papildinājusi arī Inga Bulgarina, kura uzņēmuma valdē strādāja no 2013. gada augusta līdz 2017. gada novembrim.

Valdē darbu turpina priekšsēdētājs Aivars Gontarevs un locekļi Ivo Lecis un Ardis Pāvilsons.

Vēstīts, ka 2015. gada augustā Valsts kontrole publiskoja "Rīgas namu pārvaldniekā" veikto revīziju, kurā secināts, ka dzīvokļu īpašnieki apmaksā uzņēmuma izšķērdību. Proti, RNP, sniedzot ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu nesaistītus pakalpojumus, 2013. un 2014. gadā ir guvusi ieņēmumus vismaz 2,41 miljona eiro apmērā, taču ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas ir seguši dzīvokļu īpašnieki, jo tikai neliela daļa no šo pakalpojumu izmaksām ir attiecināta uz pārējo saimniecisko darbību, bet lielākā daļa – uz pamatdarbību, nepamatoti paaugstinot pārvaldīšanas maksu.

Tostarp Valsts kontrole konstatēja, ka laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam RNP, iespējams, fiktīvi nodarbināti 12 darbinieki. Viņi par faktiski neveiktiem darba pienākumiem saņēmuši darba algu. Valsts kontrole vērsās Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura sāka kriminālprocesu un nodeva to izmeklēšanai Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Pērn aprīlī policija beidza izmeklēšanu, secinot, ka fiktīvās nodarbināšanas cēlā no RNP izkrāpti 150 tūkstoši eiro. Kriminālvajāšanu uzsāka pret 12 personām.

Prokuratūrā portāls "Delfi" noskaidroja, ka attiecībā pret vienu personu lieta ir izdalīta un nosūtīta uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu. Vēl pret vienu personu ir pieņemts prokurora priekšraksts par sodu, nosakot sodu 18 minimālo mēnešalgu apmērā. Šis sods ir stājies spēkā un jau apmaksāts. Savukārt pret 10 personām turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

2016. gada janvārī Rīgas dome paziņoja, ka pašvaldības Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi mēra Nila Ušakova (S) uzdoto pārbaudi par uzņēmuma finansiāli saimniecisko darbību 2014. gadā un pārvaldes ziņojumā par veikto revīziju nav konstatēti pārkāpumi, kas liktu lemt par valdes locekļu atsaukšanu.

Pēc kriminālprocesa sākšanas Rīgas domes opozīcija 2017. gada 3. maijā sasauca ārkārtas sēdi, kurā rosināja atlaist RNP valdes priekšsēdētāju Ivo Leci, kā arī pārējos valdes locekļus. Šo ieceri pozīcija noraidīja. Mēnesi vēlāk mērs Ušakovs paziņoja, ka reformēs RNP, jo klibojot uzņēmuma darba kvalitāte ar klientiem.

Pērn oktobrī dome nomainīja RNP vadību, Leča vietā ieceļot kādreizējo SIA "Latio Namsaimnieks" vadītāju Gontarevu. Lecis darbu uzņēmumā turpināja kā valdes loceklis.

2016. gadā RNP nopelnīja 505 tūkstošus eiro, apgrozot 58,97 miljonus eiro. Uzņēmumu izveidoja 2010. gada 29. decembrī, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. RNP pilnībā pieder Rīgas pašvaldībai.

Šobrīd RNP apkalpo 167 tūkstošus klientu un uzņēmuma pārvaldījumā ir vairāk nekā 4200 dzīvojamo māju, kuru kopējā apsaimniekojamā platība pārsniedz astoņus miljonus kvadrātmetru.