Bīstamo atkritumu apsaimniekotāji aicina apturēt finanšu garantiju noteikšanu

Kā norādīja asociācijā, grozījumi likumā stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, tomēr tās ieskatā noteikumi, kas regulētu jauno kārtību, ir tikai izstrādes stadijā. Līdz ar to uzņēmumiem nav iespējas laikus sagatavoties gaidāmajām izmaiņām, kā arī tiem nav pārliecības, ka tās radīs nozarē nepieciešamos uzlabojumus.

Pēc LABAA paustā, pērn postoši ugunsgrēki nelegālās un puslegālās riepu izgāztuvēs Rīgā un Jūrmalā, kā arī atklātā nelegāla bīstamo atkritumu izgāztuve Ozolniekos, izcēla vairākas problēmas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas ātri vien pievērsa ne tikai sabiedrības un vides uzraugu, bet arī likumdevēju uzmanību. Rezultātā Valsts vides dienests (VVD) uzņēmumiem, kuru apsaimniekotajās veco riepu novietnēs izcēlās bīstamie ugunsgrēki, piemēroja sodus vairāku miljonu eiro apmērā. Tomēr asociācijas ieskatā minētie sodi, kas ir faktiski nesamaksājami, tūlītēji sekmēja sodīto uzņēmumu bankrota procedūras sākšanu, kas pastiprināja aizdomas, ka sodi netiks samaksāti.

Vienlaikus asociācijā atzīmēja, ka papildu VVD aktivitātēm, likumdevēji sāka izstrādāt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuri dažu mēnešu laikā tika apstiprinātai Saeimā. Minētie grozījumi paredz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem noteikt finanšu garantijas, kas uzņēmumiem būs jāsniedz atkritumu pārvadāšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanas atļauju saņemšanai.

LABAA norādīja, ka grozījumi tika pasniegti kā radikāls solis, kas nesīs būtisku uzlabojumu, tomēr asociāciju dara bažīgu, ka minētās izmaiņas likumā radītas steigā, sabiedrības spiediena rezultātā un tās ir tikai formālas. Līdz ar to asociācijā uzsvēra, ka tās legālo nozares uzņēmumu darbībai varētu būt potenciāli graujošas, bet vienīgais labuma guvējs no tām var būt komercbankas un apdrošinātāji. Tāpat asociācijā atzīmēja, ka nav skaidrs, kā finanšu garantijas uzlabos situāciju nozarē un kā tās palīdzēs reizēs, kad atkritumu apsaimniekotāja darbība būs radījusi kaitējumu videi.

Turklāt pārliecības trūkumam, ka finanšu garantijas sakārtos atkritumu apsaimniekošanas nozari, LABAA kā satraucošu apstākli akcentēja arī faktu, ka Ministru kabineta noteikumi, kas jauno prasību un grozījumus likumā regulētu un skaidrotu, vēl joprojām ir tikai izstrādes stadijā.

LABAA izpilddirektors Jānis Āboliņš skaidroja, ka, lai gan uzņēmumiem pēc mēneša jāspēj iesniegt savas darbības finanšu nodrošinājums, tiem joprojām nav skaidrs, ko izmaiņas likumā nozīmē. "Vai uzņēmumiem jāiesniedz bankas izziņa par noteikta apjoma finanšu līdzekļu iesaldēšanu, gadījumam, ja uzņēmuma darbības rezultātā būs atklāti pārkāpumi, radīts kaitējums videi un būs nepieciešams finansējums to novēršanai? Vai arī uzņēmumam nepieciešams iesniegt savas darbības risku apdrošināšanas polisi? Kā viens tā otrs variants atkritumu apsaimniekotājam uzliek papildus finansiālu slogu, kas noteikta apjoma apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanas gadījumā, var nozīmēt arī draudus legālo uzņēmumu sekmīgai darbībai," sacīja Āboliņš.

Viņš pauda neizpratni, kādā veidā minētā norma uzlabos reālo situāciju saistībā ar nelegālajām bīstamo atkritumu novietnēm, ja pirms gada par galveno problēmu tika definēts uzraugošo iestāžu kontroles trūkums, kas primāri saistīts inspektoru trūkumu VVD. "Vai pēc noteikumu stāšanās spēkā VVD pieprasīs finanšu nodrošinājumu, un vienlaicīgi varēs sodīt uzņēmumu, uzliekot sodu vairāku miljonu apmērā?," vaicāja LABAA izpilddirektors.

Ņemot vērā minēto, lai izvairītos no nepilnīgu normu stāšanās spēkā, kas var radīt papildu apgrūtinājumus, nevis sniegt labumu nozares sakārtošanā, LABAA aicina apturēt grozījumu stāšanos spēkā un izstrādāt efektīvu sistēmu, kas ne vien uzlabos situāciju atkritumu apsaimniekošanā, bet var arī sekmēt nozari kontrolējošā VVD efektivitāti.

Pēc Āboliņa paustā, situāciju būtiski iespējams uzlabot, ieviešot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu licencēšanu. "Nosakot konkrētu licences maksu, kas jāiemaksā, saņemot atļauju darbībai un to pagarinot reizi vienā, divos vai trijos gados, budžetā ienāktu papildus līdzekļi. Tos iespējams novirzīt nozares problēmu novēršanai, tai skaitā – VVD kapacitātes palielināšanai," skaidroja LABAA izpilddirektors.

Turklāt viņš atzīmēja, ka līdz ar minētās sistēmas ieviešanu, licencēti, legāli uzņēmumi, vairāk uzmanības pievērstu arī nelegālo uzņēmumu kontrolei, tādējādi veicinot nozares pašattīrīšanos. "Ja reiz likumdevējs ir pieņēmis lēmumu atkritumu apsaimniekošanas jomu sakārtot, uzliekot papildus finansiālu slogu uzņēmumiem, ko pēc būtības paredz arī finanšu nodrošinājums, būtu lietderīgi gādāt, lai finansiālā atbildība būtu efektīva un vērsta uz rezultātu. Licences maksa to nodrošinātu," uzsvēra Āboliņš.

LABAA rosina jautājumu par licences maksas apmēru, periodiskumu, kurā tā jāveic, un virzienu, kādā papildus finansējums tiktu novirzīts, diskutēt valdībā, sadarbībā ar nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem un organizācijām.

Kā ziņots, šā gada sākumā stājas grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz stingrākas prasības uzņēmējiem atkritumu apsaimniekošanā ar mērķi pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un stingrāk uzraudzīt sadzīves atkritumu pārvadājumus Latvijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūrai LETA norādīja, ka stingrākas atkritumu apsaimniekošanas prasības uzņēmējiem tiks piemērotas no 2018.gada vidus.

Paredzēts, ka likuma grozījumi ļaus uzlabot kontroles iespējas pār nebīstamo atkritumu pārrobežu plūsmām, pieprasot par šādiem pārvadājumiem iepriekš informēt VVD. Dienests varēs veikt pārbaudes atkritumu vešanas brīdī. Tāpat plānots, ka tas uzlabos kopējo pārskatāmību atkritumu pārvadājumos un pārstrādē, novēršot situācijas, kad komersanti neuzrāda patiesos atkritumu apmērus.

Tāpat likumā noteikts, ka visiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem būs jānodrošina finanšu garantija, ko izsniedz banka vai apdrošināšanas sabiedrība. Tā būs obligāta prasība, lai saņemtu VVD atļauju darbībām ar atkritumiem.

Nepieciešamo garantiju apmēra aprēķinā tiks ņemts vērā atkritumu veids, ar kādiem tiek veiktas darbības, kā arī atkritumu apmēri. Savukārt detalizētu principu finanšu garantiju aprēķināšanai noteiks Ministru kabinets.

Līdz ar to gadījumos, kad komersants nebūs izpildījis normatīvo aktu un vides institūciju noteiktās prasības, lai novērstu kaitējumu videi, valsts varēs izmantot finanšu garantiju, nevis valsts budžeta līdzekļus.

Atkritumu tirgotājs vai starpnieks Latvijā varēs strādāt tikai tad, ja viņam būs noslēgts līgums ar atkritumu pārstrādes iekārtas operatoru. Tirgotājam vai starpniekam būs pienākums ziņot par darījumu atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā. Atkritumu gala saņēmējs Latvijā patlaban var būt gan atkritumu tirgotājs, gan apsaimniekošanas starpnieks. Dzīvē šīs personas ne vienmēr veic tālāk atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas darbības, kas noved pie ilgstoši uzkrātiem atkritumiem neatbilstošās vietās un apmērā.

Līdz ar likuma grozījumiem pašvaldībām uzlikts pienākums patstāvīgi vai sadarbībā ar atkritumu vai poligona apsaimniekotāju veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, rīkojot izglītojošus pasākumus un šķirošanu veicinošas kampaņas, kā arī atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas.