Vienai no Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) prioritātēm pēc 2020. gada ir jābūt ilgtspējīgai un inovācijās balstītai lauksaimniecībai, ieteikumos KPL reformai norādījusi EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja. Tiesa, pagaidām gan vēl nav zināms, vai KPL budžets arī pēc 2020. gada tiks saglabāts līdzšinējā apmērā, un kā lēš komitejas loceklis un EP ziņotājs Herberts Dorfmans (EPP, Itālija) – priekšā vēl ilgas debates.
Maija sākumā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Budžeta komisārs Ginters Etingers iepazīstināja parlamentu ar komisijas priekšlikumu ES budžetam pēc 2020. gada, kurā paredzēts samazināt kopējo finansējumu lauksaimniecībai par aptuveni 5%. Trešdien EP deputāti ar 409 balsīm, 213 pret un 61 deputātam atturoties, pieņēma rezolūciju, kurā vērtēti EK budžeta priekšlikumi, tostarp arī finansējuma samazinājums lauksaimniecībai, kas saskaņā ar EP aprēķiniem ir krietni lielāks, attiecīgi 10% un 15%, nevis 5%. Rezolūcijā EP deputāti arī uzsvēra, ka finansējums lauksaimniecībai un kohēzijas politikai būtu saglabājams vismaz pašreizēja līmenī.
''Komisijas piedāvājums ir ļoti sarežģīts. Es to savā ziņā redzu, kā provokāciju. Domāju, ka, ja paraugāmies uz Kopējās lauksaimniecības politikas diviem pīlāriem, es nezinu, kādēļ mums pirmajā vajadzētu griezt vairāk nekā otrajā. Ilgtermiņā otrais pīlārs ir daudz modernāks un inovatīvāks nekā pirmais. Es to mazliet nolasu, kā ziņu dalībvalstīm – ja nevēlaties vairāk iemaksāt ES budžetā, tad vairāk maksāsiet otrajā pīlārā, ja gribat saviem lauksaimniekiem piešķirt tik pat daudz naudas,'' sarunā ar portālu "Delfi" teica Dorfmans, piebilstot, ka tādā gadījumā tas šķiet loģisks solis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
