Vienai no Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) prioritātēm pēc 2020. gada ir jābūt ilgtspējīgai un inovācijās balstītai lauksaimniecībai, ieteikumos KPL reformai norādījusi EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja. Tiesa, pagaidām gan vēl nav zināms, vai KPL budžets arī pēc 2020. gada tiks saglabāts līdzšinējā apmērā, un kā lēš komitejas loceklis un EP ziņotājs Herberts Dorfmans (EPP, Itālija) – priekšā vēl ilgas debates.
Maija sākumā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Budžeta komisārs Ginters Etingers iepazīstināja parlamentu ar komisijas priekšlikumu ES budžetam pēc 2020. gada, kurā paredzēts samazināt kopējo finansējumu lauksaimniecībai par aptuveni 5%. Trešdien EP deputāti ar 409 balsīm, 213 pret un 61 deputātam atturoties, pieņēma rezolūciju, kurā vērtēti EK budžeta priekšlikumi, tostarp arī finansējuma samazinājums lauksaimniecībai, kas saskaņā ar EP aprēķiniem ir krietni lielāks, attiecīgi 10% un 15%, nevis 5%. Rezolūcijā EP deputāti arī uzsvēra, ka finansējums lauksaimniecībai un kohēzijas politikai būtu saglabājams vismaz pašreizēja līmenī.
''Komisijas piedāvājums ir ļoti sarežģīts. Es to savā ziņā redzu, kā provokāciju. Domāju, ka, ja paraugāmies uz Kopējās lauksaimniecības politikas diviem pīlāriem, es nezinu, kādēļ mums pirmajā vajadzētu griezt vairāk nekā otrajā. Ilgtermiņā otrais pīlārs ir daudz modernāks un inovatīvāks nekā pirmais. Es to mazliet nolasu, kā ziņu dalībvalstīm – ja nevēlaties vairāk iemaksāt ES budžetā, tad vairāk maksāsiet otrajā pīlārā, ja gribat saviem lauksaimniekiem piešķirt tik pat daudz naudas,'' sarunā ar portālu "Delfi" teica Dorfmans, piebilstot, ka tādā gadījumā tas šķiet loģisks solis.
Vaicāts par to, vai gadījumā, ja KLP budžets tomēr tiktu saglabāts pašreizējā līmenī patiesi būtu iespējams pārslēgties uz ilgtspējīgu un inovatīvu lauksaimniecību, Dorfmans norādīja, ka tas ir "politiskās izšķiršanās jautājums par to, kā tērēt naudu". Viņaprāt, ir jāskatās uz pirmo KPL pīlāru – tiešmaksājumiem – un jārod veids, kā ''ietaupīt, lai ieguldītu citviet''.
Atbildot uz EK ziņojumu par ES lauksaimniecības politikas nākotni, EP trešdien vienojās par KLP reformas prioritātēm. Paredzams, ka Komisija ar likumdošanas priekšlikumu nāks klajā piektdien, 1. jūnijā. Par KLP nākotni, kas ir cieši saistīta ar ES daudzgadu budžetu, lems EP un dalībvalstu pārstāvji ES Padomē.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļi iepriekš norādījuši, ka dalībvalstīm jāļauj pielāgot KPL nacionālā līmenī, taču nedrīkst pieļaut "renacionalziāciju", jo tā varētu izkropļot vienoto tirgu. Drofmans paredz, ka arī šis jautājums vēl var raisīt debates, jo ir jāsaprot, cik daudz un ko tad varētu izlemt pašas dalībvalsts. Kā piemēru viņš min mežu politiku, proti, ES ir reģioni, kuros ir nopietnas problēmas ar mežu ataudzi, savukārt citviet jautājums nav diez cik aktuāls. "Tā kā ir dažādas vajadzības dažādas situācijas," klāstīja ziņotājs.
Vēl viens aspekts, kas Dorfmana ieskatā ir jāņem vērā, runājot par lauksaimniecības attīstību ES, ir lauksaimnieku novecošanās, proti, ir jārod veidi, kā nozarei piesaistīt gados jaunus cilvēkus. "Ir daudz izaicinājumu, bet ir skaidrs, ka mums nepieciešami vairāk gados jaunu lauksaimnieku, lai spētu kļūt inovatīvāki," pauda ziņotājs, piebilstot, ka vienlaikus ir jāmeklē veidi, kā inovatīvās tehnoloģijas, kas nereti ir ļoti dārgs, ieviest mazos un vidējos uzņēmumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
