IKP pirmajā ceturksnī palielinājies par 4,2 %  (9)

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,32 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,6 %.

Mežizstrādē un būvniecībā straujš kāpums

Mežsaimniecībā un mežizstrādē straujākais pieaugums kopš 2010. gada, proti, 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, mežsaimniecībā un mežizstrādē pieaugums novērojams par 22 %.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1 .ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 2 %. Nozīmīgāki pieaugumi bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 15 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā – par 12 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 10 %. Savukārt samazinājums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 3 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 6 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 13 %.

Būvniecības produkcijas apjoms 2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 36 %. Par 44 % vairāk celtas gan ēkas, gan inženierbūves, bet par 16 % vairāk veikti specializētie būvdarbi. Pieaugums vērojams visās inženierbūvniecības apakšnozarēs – ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 56 %, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 61 %, pārējā inženierbūvniecībā – par 8 %.

Būvniecības nozares straujā izaugsme veicinājusi ar to saistīto nozaru attīstību: karjeru izstrādi – par 32 %, būvmateriālu ražošanu – par 12 %, arhitektūras un inženiertehniskos pakalpojumus – par 49%.

Mazumtirdzniecība 2018. gada 1. ceturksnī palielinājās par 5 %, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 6 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 3 %, bet vairumtirdzniecība – par 1 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 1 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 7 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību samazinājums par 2 %. Savukārt pasta un kurjeru darbībās vērojams pieaugums par 21 % un pasažieru pārvadājumos – par 14 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 6 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 11 %, ēdināšanā – par 5 %.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 5 %, tajā skaitā informācijas pakalpojumi – par 13 %, telekomunikāciju pakalpojumi - par 10 % un datorprogrammēšana un konsultēšana – par 2 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē, krītoties produkcijas apjomam, palielinājās izmaksu īpatsvars, kas līdz ar cenu paaugstināšanos noteica samazinājumu par 27 %, jo tika ciesti zaudējumi no finanšu instrumentu tirdzniecības pretstatā peļņai pagājušā gada 1. ceturksnī, kā arī par 6 % samazinājās komisijas naudas ieņēmumi.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 6 %, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 49 %, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā – par 3 %.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 9 %.

Būvniecība sekmējusi pamatkapitāla palielināšanu par 41 % mājokļos un citās būvēs.

Darbinieku kopējais atalgojuma fonds aug

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 19 %, bez mājokļiem, citām ēkām un būvēm arī intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 4 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 2 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1. ceturksnī palielinājušies par 2 %, tai skaitā preču eksporta – par 5 %. Pakalpojumu eksports samazinājies par 5 %, ko pamatā ietekmēja kritums transporta pakalpojumu eksportā.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 6 %. Preču imports palielinājās par 6 %, un galvenokārt to veidoja ievedums no Eiropas Savienības valstīm (75 %), pārsvarā – pārtikas produkti, datori, elektroniskās un optiskās iekārtas. Par 10 % palielinājies pakalpojumu imports.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, par 11 % palielinājās darbinieku kopējais atalgojuma fonds, tai skaitā kopējā darba alga – par 11 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 13 %. Šo kāpumu veicināja atalgojuma fonda pieaugums apstrādes rūpniecībā par 12 %, būvniecības nozarē par 24 %, pakalpojumu nozarēs – par 9 %. Bruto ienesa un jauktais ienākums palielinājās par 3 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 7 %.