Iekļūt "Lidl" veikalu ķēdē ir ļoti sarežģīti un grūti, bet ne neiespējami. Līdz šim tas ir izdevies samērā nelielam skaitam Latvijas pārtikas ražotāju, tādēļ uz lieliem brīnumiem šajā gadījumā cerēt nevajadzētu, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.
Tāda līmeņa veikalu ķēdes ienākšana Latvijā reizē ir gan iespēja, gan drauds. "Tā ir lielo ražotāju produkcijas veiksmīga realizācijas platforma, savukārt mazajām saimniecībām un mājražotājiem, skatoties no uzņēmuma stratēģijas, iespējams, tiek veidota līdzīga tirdzniecības platforma kā citos mazumtirdzniecības tīklos, kur tiek realizēta vietējo, mazo ražotāju produkcija," norāda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Ņemot vērā šo tendenci, novērojumi liecina, ka bieži vien tieši mazāku tirdzniecības ķēžu veikali ir mazāk lojāli vietējās produkcijas nodrošināšanai veikalu plauktos nekā lielo ķēžu veikalos, kas ļauj cerēt, ka šajā gadījumā vietējiem ražotājiem tiks nodrošinātas lojālas un vienlīdzīgas iespējas ar savu produkciju tikt arī "Lidl" veikalu ķēdes plauktos.
"Lidl" 2016. gada vasarā atvēra 15 veikalus Lietuvā, šobrīd mūsu kaimiņvalstī ir jau 37 tirdzniecības vietas. Pirmajā finanšu gadā "Lidl" Lietuvā sasniedza vairāk nekā 166 miljonus eiro lielu apgrozījumu (neskaitot PVN). Salīdzinājumam, piemēram, "Maxima Latvija" apgrozījums 2017. gadā bija 723,1 miljons eiro, liecina "crediweb.lv" dati.
"Delfi" turpina pētīt, kā jaunu tirdzniecības platību veidošana maina Rīgas un Latvijas mazumtirdzniecības vidi. Jau ziņots, ka tirdzniecības centrā "Azur" iemitināsies jauns "K Senukai" veikals, savukārt Piņķos ar Rietumu bankas finansējuma palīdzību tiek būvēts ekskluzīvs tirdzniecības centrs.
Runājot par ķēdes veikalu atvēršanu Latvijā, "Lidl" korporatīvo attiecību un komunikācijas vadītājs Baltijā Valds Lopeta pagaidām nav gatavs atklāt konkrētus termiņus, sakot, ka pašlaik tiek izvērtētas iespējamās veikalu atrašanās vietas, kā arī saskaņoti loģistikas centra būvniecībai nepieciešamie dokumenti. "Šobrīd ir pāragri apspriest konkrētus plānus vai iespējamo ietekmi uz mazumtirdzniecības konkurenci. Jebkurā gadījumā esam pārliecināti, ka no "Lidl" ienākšanas Latvijā ieguvēji būs gan ikdienas pircēji, gan valsts ekonomika kopumā, piemēram, radot vairākus simtus jaunu darbvietu vai piedāvājot sadarbības iespējas transporta un kravu pārvadājumu uzņēmumiem," skaidro Lopeta.
25% vietējās produkcijas
Lai gan "Lidl" ir liela starptautiska kompānija, tā cenšas sadarboties arī ar vietējiem ražotājiem. Piemēram, Lietuvas "Lidl" veikalos 25% produkcijas piegādā vietējie ražotāji, lielākā daļa produktu tiek ražoti "Lidl" privātajiem zīmoliem. Nozīmīgākais ražotāju izaicinājums, uzsākot sadarbību ar "Lidl", ir augstās prasības, jo ķēdes standarti ir augstāki nekā vidēji Eiropā. Lopeta teic, ka, lai izpildītu "Lidl" kvalitātes prasības, vietējiem piegādātājiem parasti ir jāiegulda papildu finansējums ražošanas tehnoloģijās, izpētē un testēšanā, taču ilgtermiņā tas paver jaunas iespējas ārvalstu tirgos.
Piemēram, Lietuvas uzņēmums "Varėnos pienelis", kas ražo piena produktus "Lidl" zīmolam "Pilos", pēc sadarbības uzsākšanas ir gandrīz divas reizes palielinājis eksporta apjomus un šobrīd piegādā savu produkciju "Lidl" veikaliem Polijā, Čehijā, Slovākijā, Lielbritānijā un citos tirgos. Sadarbība ar vietējiem piegādātājiem ir viena no uzņēmuma galvenajām prioritātēm, un "Lidl" turpinās Lietuvā realizēto stratēģiju, arī ienākot Latvijas tirgū.
"Lidl" piedāvājums atšķiras no citu veikalu produkcijas, jo sadarbībā ar piegādātājiem tiek ražoti un pircējiem piedāvāti daudzu pašas ķēdes zīmolu produkti. Tie veido lielāko daļu veikala produkcijas, un Lopeta uzskata, ka tādējādi pircēji pērk kvalitatīvu produktu, bet nepārmaksā par zīmola atpazīstamību. Viņš arī teic, ka uzņēmums spēj saviem darbiniekiem piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, kas ir augstāks nekā vidējais mazumtirdzniecības sektorā noteiktais.
Īstais laiks ienākt Baltijas tirgū
Mazumtirdzniecībai svarīgāko rādītāju vidū ir mājsaimniecību ienākumi, patēriņš un iedzīvotāju pirktspēja. Pēdējos gados var vērot pieaugošu pirktspēju Eiropas Savienībā un arī mājsaimniecību ienākumi un patēriņš ir augstā līmenī. Šāda situācija ir redzama arī visās Baltijas valstīs. Salīdzinājumam, pašreizējais (2017. gada beigu) mājsaimniecību ienākumu un patēriņa līmenis Baltijas valstīs jau pārsniedz augstākos 2008. gadā fiksētos rādītājus. Faktiski 2008. gada līmenis tika sasniegts jau 2015. gadā, un pašlaik tas ir krietni pārspēts.
Jau vairākus gadus (un arī pašlaik) mazumtirdzniecības nozarē jaunpienācējiem ir bijusi samērā labvēlīga vide, lai pievienotos tirgum. Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja "Coface" vadītājs Baltijā Mantvīds Štareika norāda, ka "Lidl" izmantoja šos apstākļus savā labā, atverot veikalus Lietuvā. Protams, nevar noliegt arī faktu, ka "Lidl" labos rezultātus lielā mērā veicinājis spēcīgs zīmols, laba stratēģija, cenu politika un kampaņas medijos. Neskatoties uz to, ka mājsaimniecību izdevumi, patēriņš un inflācija kāpa, mazumtirdzniecības veikalu ķēde spēja piesaistīt krietnu daļu klientu no pašreizējo tirgus dalībnieku klientu vidus.
Konkurence būs
"Lai piedāvātu konkurētspējīgas cenas, mazumtirdzniecības ķēdēm ir jāpanāk vienošanās ar ražotājiem, un "Lidl" šajā situācijā bija ieguvējs, piedāvājot dažādus produktus no ražotājiem citās ES valstīs, tostarp Polijas. Protams, šī un arī citas mazumtirdzniecības ķēdes ietekmēja vietējos ražotājus Lietuvā, mēģinot pazemināt produktu cenas, turklāt ražotāji to atklāti paziņoja tirgum," stāsta Štareika, piebilstot, ka tomēr ne "Lidl", ne citas veikalu ķēdes nevarēja pilnībā visu slogu uzvelt ražotājiem, attiecīgi pašlaik var redzēt vājākus neto rezultātus teju visām mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm.
Mazumtirdzniecībā turpmākajos gados var gaidīt patēriņa un ienākumu pieaugumu, ņemot vērā labvēlīgo ekonomisko situāciju. Vienlaikus Štareika norāda, ka konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm noteikti ietekmēs vietējos ražotājus, visdrīzāk – negatīvi. Iestājoties par saviem pircējiem, vietējiem ražotājiem būs jācīnās un jāpielāgo savi produkti mainīgajam tirgum un pieaugošajai konkurencei mazumtirdzniecības veikalu ķēžu starpā.
Attiecībā uz konkurences apstākļiem Šure ir vienisprātis, ka tā, protams, pastiprināsies. Tomēr, kā rāda Lietuvas pieredze, tirgus situācijas saasinājums bija jūtams tikai sākuma posmā, bet pēc tam situācija normalizējās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
