Tieši pilsētas kļūst par vietām, kurās tiek piesaistīti talantīgi cilvēki, un "guļošās" pilsētas sāks zaudēt savu nozīmi. Piemēram, Rīga neapšaubāmi ir pievilcīga pilsēta investīcijām, vienlaikus tā nedaudz velkas iepakaļus savām konkurentēm – Viļņai un Tallinai, kur nekustamo īpašumu bizness strauji aug. Kaimiņos tiek celtas biroju ēkas, bizness kūsā, kamēr Rīga pēdējos gados bija tā kā pieklususi būvniecības attīstības jomā, intervijā portālam "Delfi" vērtē investoru kompānijas SIA "PN Project" padomes priekšsēdētājs Aivars Abromavičs.
Jāatgādina, ka Abromavičs 12 gadus ir strādājis investīciju fondā "East Capital", bijis Ukrainas Ekonomikas ministrs un atkāpies no amata, protestējot pret necaurspīdīgo valsts politiku un korupciju. Tagad uzņēmējs vada savu biznesu, kā arī darbojas dažādās Ukrainas organizācijās, kas veicina uzņēmējdarbību Ukrainā un reģionā.
Valstu attīstība būs atkarīga no to lielāko pilsētu panākumiem, jo pasaule kļūst arvien globālāka un valstu robežas pakāpeniski izzūd. Viens no iemesliem, kāpēc Rīga ir nedaudz "aizsnaudusies" nekustamo īpašumu biznesā, Abromavičaprāt, iespējams, varētu būt Zolitūdes traģēdija, kas ietekmēja izmaiņas likumdošanā, kas orientēta uz būvniecību. Tāpat arī kopumā Latvijā ekonomiskā krīze bija dziļāka nekā kaimiņvalstīs. Vienlaikus nav tāda konkrēta iemesla, kas noteiktu, kāpēc Rīgā nekustamo īpašumu bizness attīstās lēnāk nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās.