Tieši pilsētas kļūst par vietām, kurās tiek piesaistīti talantīgi cilvēki, un "guļošās" pilsētas sāks zaudēt savu nozīmi. Piemēram, Rīga neapšaubāmi ir pievilcīga pilsēta investīcijām, vienlaikus tā nedaudz velkas iepakaļus savām konkurentēm – Viļņai un Tallinai, kur nekustamo īpašumu bizness strauji aug. Kaimiņos tiek celtas biroju ēkas, bizness kūsā, kamēr Rīga pēdējos gados bija tā kā pieklususi būvniecības attīstības jomā, intervijā portālam "Delfi" vērtē investoru kompānijas SIA "PN Project" padomes priekšsēdētājs Aivars Abromavičs.
Jāatgādina, ka Abromavičs 12 gadus ir strādājis investīciju fondā "East Capital", bijis Ukrainas Ekonomikas ministrs un atkāpies no amata, protestējot pret necaurspīdīgo valsts politiku un korupciju. Tagad uzņēmējs vada savu biznesu, kā arī darbojas dažādās Ukrainas organizācijās, kas veicina uzņēmējdarbību Ukrainā un reģionā.
Valstu attīstība būs atkarīga no to lielāko pilsētu panākumiem, jo pasaule kļūst arvien globālāka un valstu robežas pakāpeniski izzūd. Viens no iemesliem, kāpēc Rīga ir nedaudz "aizsnaudusies" nekustamo īpašumu biznesā, Abromavičaprāt, iespējams, varētu būt Zolitūdes traģēdija, kas ietekmēja izmaiņas likumdošanā, kas orientēta uz būvniecību. Tāpat arī kopumā Latvijā ekonomiskā krīze bija dziļāka nekā kaimiņvalstīs. Vienlaikus nav tāda konkrēta iemesla, kas noteiktu, kāpēc Rīgā nekustamo īpašumu bizness attīstās lēnāk nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās.
Strādājot kā investors, Abromavičs norāda, ka investori, kad tie vērtē pilsētu potenciālu, skatās uz iedzīvotāju skaitu tajā. Tāds pamata skaitlis ir viens miljons iedzīvotāju. Tāpat investori skatās, vai pilsēta ir spējīga piesaistīt talantīgus cilvēkus. Viens miljons iedzīvotāju jau liecina par iespēju iegūt labu izglītību, veselības aprūpi, izklaides iespējas, kultūras un sporta dažādus pasākumus. Iedzīvotāju skaits lielā mērā atspoguļo un noteic dzīves kvalitāti.
"Ja vēlaties atkrist dīvānā, skatīties "Netflix" un neko nedarīt, tad gan cilvēku skaitam nav nozīmes. Tomēr, ja vēlaties kaut ko panākt un attīstīt, ir nepieciešami cilvēkresursi," secina Abromavičs. Jāņem vērā, ka lietuvieši, it īpaši "Invest Lithuania" savā komunikācijā uzsver, ka līdz 2030. gadam vai pat ātrāk Viļņa apsteigs Rīgu pēc iedzīvotāju skaita un kļūs par lielāko Baltijas pilsētu.
Investori skatās arī uz dažādiem indeksiem, piemēram, Pasaules bankas "Doing Business" indeksu, IKP izaugsmi u.tml. Protams, starptautisku investoru skatījumā nav lielas atšķirības starp valstīm, kas indeksā ieņem vietu vienā desmitniekā. Atšķirības ir niansēs. Piemēram, cik daudz ir jauniešu, kas iegūst izglītību, vai tie paliek strādāt savā valstī.
Jārūpējas par jauniešiem
"Ja pilsēta vēlas attīstīties, tai ir jāparūpējas par saviem jauniešiem. Ir svarīgi, lai cilvēki no Rēzeknes, Jelgavas, mazām pilsētām dotos uz Rīgu, nevis uz ārzemēm. Rīgai ir jākļūst par metropoli, kas spēj piesaistīt cilvēkus labāk nekā, piemēram, Īrija," uzskata Abromavičs.
Jā, kopumā Baltijas valstu iedzīvotāju skaits samazinās, tikai Igaunijai šobrīd izdodas "noturēt ciparu", bet ir svarīgi, lai uz šīs negatīvās situācijas fona tieši pilsētas spētu koncentrēt cilvēkresursus. Un izglītībai šajā ziņā ir ļoti liela nozīme. Iegūstot izglītību Rīgā, pastāv lielāka iespējamība, ka cilvēks arī paliks šeit uz vietas. Ja jaunieši aizbrauc studēt uz ārzemēm, tiem jau izveidojas cits paziņu un draugu loks, kā dēļ atgriešanās ir mazāk iespējama. Piemēram, Abromavičs pats ir dzimis Lietuvā, bet aizbraucis no tās 17 gadu vecumā un vairāk jūtas kā pasaules pilsonis, dzīvojot Kijevā.
Vēl viens būtisks faktors, kam investori pievērš uzmanību, ir, cik daudz darbinieku strādā ārvalstu kompānijās, it īpaši, runājot par IT speciālistiem un inženieriem, norāda Abromavičs. Ir tāds svarīgs rādītājs – cik daudz speciālistu uz vienu miljonu valsts iedzīvotāju strādā ārvalstu kapitāla kompānijās. Latvijā šis rādītājs ir zems salīdzinājumā ar citām Centrāleiropas valstīm. Ja šis rādītājs ir augsts, tas nozīmē, ka ārvalstu kompānijai būs grūti piesaistīt darbaspēku. Tas ir svarīgs faktors, ko izvērtē ārvalstu investori. Protams, svarīgs ir arī algu līmenis, tā izaugsme u.tml.
Problēmas ar telpām
Investori skatās, vai tiem būs vieta attīstīt savu biznesu, kaut vai biroja telpas. Ja nav kur izvietot darbiniekus, tad nevar būt runas par liela biznesa uzsākšanu. Rīgā ir problēmas ar biroju telpām, un ne tikai. Piemēram, bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, vērtējot Latvijas ekonomikas izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī, teic: "Nav tā, ka cilvēki negrib dzīvot mūsu valstī, trūkst mājokļu tajās valsts daļās, kur viņi gribētu dzīvot. ieguldījumi mājokļos, kas citos apstākļos nebūtu uzskatāmi par ražojošām investīcijām, faktiski par tādām kļūst, jo palielina augošajiem uzņēmumiem pieejamo darbinieku skaitu." Tāpat ļoti zems ir mājsaimniecību kopējais parāds procentos no IKP. Tas nozīmē, ka daudzas ģimenes ekonomiski sekmīgākajās pilsētās varētu pārvākties no padomju laikā būvētiem dzīvokļiem uz labākām mājokļiem, tos atbrīvojot cilvēkiem no tām vietām Latvijā, kur darba nav un visdrīzāk nebūs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
