Foto: LETA

Skandināvu koncerns "Telia", par spīti iepriekšējiem draudiem pamest Latviju, tomēr apliecinājis vēlmi turpināt sadarbību, LNT ziņām sestdien atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš sacīja, ka tikmēr, kamēr norit sarunas, nebūtu gudri pieļaut spekulācijas par "Lattelecom" un "Latvijas mobilai telefons" (LMT) privatizāciju.

Skaidrojot savu lēmumu pārtraukt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavoto priekšlikumu virzību par lielāko valsts uzņēmumu vērtspapīru tirgošanu biržā, Kučinskis sacīja: "Pēdējās divās sarunās ar "Telia" prezidentu viņš ir atzinis, ka viņi Latvijā paliek un vēlas šeit strādāt. Tas ir tādā procesā. Un diez vai vajadzētu sākt jau runāt par biržu, kamēr mēs neesam kopēju stratēģiju izstrādājuši".

"LMT un "Lattelecom" ir divi akcionāri – valsts un "Telia". Valsts nevar neko izdarīt bez "Telia" un "Telia" nevar izdarīt bez valsts, tāpēc šobrīd, kad mēs noraidījām apvienošanas procesu, mums ar "Telia" ir sarunu process, kā izmantot abu uzņēmumu sinerģiju un strādāt tālāk. Vai tā ir arī piesaistīšana biržā, to izlems akcionāri," skaidroja premjers.

Ieceri aprakstošais ziņojums turklāt izrādījies nekvalitatīvs, pēc Kučinska vārdiem - "jēls", un asu kritiku par to sākuši izteikt arī paši uzņēmumi.

Ziņojumā aicināts izvērtēt iespēju izmantot biržu, lai pabeigtu privatizācijas procesu uzņēmumos "Lattelecom" un LMT. Tas nozīmētu investoriem pārdot 51% "Lattelecom", kā arī tieši un netieši kontroli pār LMT. Tas faktiski izskatītos pēc centieniem apiet vēl neseno Saeimas lēmumu neaiztikt telekomunikāciju milžus un saglabāt valsts kontroli tajos.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija ir paudusi bažas par iespējamu augsnes gatavošanu to uzņēmumu privatizācijai, kas noteikti kā neprivatizējami - Latvenergo", Latvijas valsts meži", "Latvijas dzelzceļš", "Latvija pasts", "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un "Latvijas gaisa satiksme".

Tikmēr LNT ziņu aptaujātie eksperti apgalvojuši, ka PKC ziņojumā neesot domāta šo valsts uzņēmumu privatizācija, bet tikai iespēja aizņemties naudu attīstībai, emitējot parāda vērtspapīrus, kā to jau izdarījis "Latvenergo", vai arī biržā piedāvājot 10-15 % lielu akciju paketi.

"Privatizācija jau ir tabu tēma Latvijā. Bet šis projekts nav par privatizāciju, šis piedāvājums bija attīstības kapitāla piesaiste biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi," LNT ziņām skaidroja "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Tas arī iekustinātu šobrīd stagnējošo fondu biržu un ļautu investoriem, tai skaitā pensiju fondiem un Latvijas iedzīvotājiem, ieguldīt naudu vietējā ekonomikā. "Pirkumu sarakstā būtu iekļauti gan pazīstami, gan mazāk zināmi uzņēmumi, tai skaitā "Ceļu satiksmes drošības direkcija", "Latvijas autoceļu uzturētājs", "airBaltic", "Sadales tīkls", "Pasažieru vilciens", "Rīgas siltums".

Savukārt korporatīvās pārvaldes eksperts premjera lēmumu saistījis ar priekšvēlēšanu faktoru. "Droši vien premjers izvēlējās taktiku neskaidrot tos ieguvumus, kam pats tic, un droši vien noņemt no dienas kārtības, lai nebūtu kaut kādi pārmetumi, ka tā ir kaut kāda privatizācijas turpināšana. Tas droši vien ir tāds priekšvēlēšanu faktors, kas nostrādājis," paaudis Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs.

"Es tur bažas vispār neredzu. Es domāju, tas ir privatizācijas rēgs. Ir jābūt labiem piemēriem, vienkārši nepieciešams pārkāpt pāri, aizvērt to lappusi ciet," sacījis eksperts.
RīgaLatvenergoLatvijas dzelzceļšAirBalticTetRīgas siltumsPasažieru vilciensLNTSaeimaMāris KučinskisNasdaq RigaLatvijas valsts mežiMinistru prezidentsSadales tīklsBaltijaCeļu satiksmes drošības direkcijaLMT

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit