"Lielākas vai mazākas jaudas datu centrs un diezgan attīstīts industriālais parks - šie ir ticamākie scenāriji, uz ko mēs šobrīd ejam," raidījumam atklāja EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Vienlaikus EM joprojām pieļauj iespēju ražošanas atjaunošanai.
Interesi par datu centra izveidošanu jau izrādījuši globālie zīmoli. "Mēs kontaktējamies ar lieliem datu centru veidotājiem, piemēram, „Google", „Facebook". Mēs izsūtām informāciju, tiekamies gan ar reģionāliem, gan arī ar pasaules vadības cilvēkiem. Pats galvenais - mēs kontaktējamies ar kompānijām, kas sniedz konsultācijas," stāsta EM pārstāvis. Pirmie signāli liecinot par šo kompāniju ieinteresētību, vienīgais Liepājas mīnuss – drošības aspekts Krievijas tuvuma dēļ. Ja izdotos pārliecināt, ka, pateicoties dalībai NATO un Eiropas Savienībā, tomēr esam droši, tas nozīmēs līdz pat 300 miljoni eiro investīciju un ļoti augsti kvalificētu darbinieku piesaistīšanu. Ja ienāktu, piemēram, „Google", tas pavērtu durvis arī citiem biznesiem.
Vēl lielāks ieguvums tiek solīts, ja teritorijā tiks veidots industriālais parks, kas kopumā neizslēdz arī datu centra izveidi. Pēc EM aplēsēm, Liepājā varētu izvietot 20 lielus, tai skaitā ražojošus, uzņēmumus, kuros darbs atrastos pat 5000 cilvēkiem. Par dalību šādā projektā interesi izrādījusi Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Strādāt pie scenārijiem palīdz arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas dome, Privatizācijas aģentūra, kā arī banka „Citadele", kurai pieder lielākā daļa „KVV Liepājas metalurgs" nekustamo īpašumu, kas palikuši kā ķīlas par nenokārtotām saistībām. „Citadele" ir gatava atbalstīt ministrijas idejas, tomēr pagaidām uz visu raugās ar lielu piesardzību. "Scenārijs ar industriālā parka attīstīšanu pagaidām ir tikai saruna. Man gribētos arī redzēt kaut kādus soļus, konkrētas EM apņemšanās, konkrētus lēmumus par nodokļiem, vēl kaut ko, lai var teikt, ka tas arī ir reāls scenārijs. Patreiz tas savā ziņā ir ļoti optimistisks, bet tik pat reāls kā investoru solījumi iegādāties metalurgu un atjaunot ražošanu," saka bankas vadītājs Guntis Beļavskis, kurš kā pamata scenāriju turpina izskatīt ražošanas atjaunošanu.
Ja situācija izveidosies par labu industriālā parka izveidei, tad jau nākamā gada laikā varētu parādīties pirmie klienti, bet datu centra izveides gadījumā līdz rokas spiešanai varētu nonākt ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē, prognozē EM.
Tikmēr rūpnīca šobrīd tiek izpārdota pa daļām. Vēl nepārdots ir vērtīgākais aktīvs - elektrotēraudkausēšanas krāsns. To nolūkojis Lielbritānijas uzņēmums "British Steel", tomēr pabeigt sarunas jau kādu laiku nekādi neizdodas. Un tas vēl vairāk gaisina cerību atjaunot Liepājā ražošanu.
Kā ziņots, lēmums metalurgu izpārdot pa daļām tika pieņemts pēc tam, kad uzņēmumam neizdevās piesaistīt investoru. "KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināts 2016. gada septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
