Mājokļu būvniecības sabremzēšanās Norvēģijā var būt jūtama arī Latvijā, lēš ekonomists  (47)

Viņš skaidro, ka zema iedzīvotāju aktivitāte jaunuzceltu mājokļu iegādē nozīmē arī zemāku aktivitāti to būvniecībā. Iemesls, kādēļ tas varētu atsaukties arī uz Latviju, saistīts ne vien ar to, ka Latvijas kompānijas eksportē būvmateriālus uz Norvēģiju, bet arī ar visai lielo Latvijas valstspiederīgo skaitu, kuri strādā celtniecībā Norvēģijā. "Tur [Norvēģijā – aut.] ir daudz strādnieku no Latvijas, kuri darbojas skandināvu būvniecības sektorā, un vēl arī Latvijas kompānijas piegādā produktus un izejmateriālus, kas tiek likti lietā šajā procesā," skaidroja ekonomists.

Mājokļu tirgus attīstība augstāko punktu Norvēģijā sasniedza 2016. gada beigās, 2017. gada sākumā. Lejupslīde sākās pēc tam, kad vietējā valdība, bažījoties par augošajām mājokļu cenām un līdz ar to arī pieaugošo patērētāju parādu attiecībā pret ienākumiem, pieņēma stingrākus mērus hipotekāro kredītu izsniegšanai. Pēc jauno mēru stāšanās spēkā pagājušā gada sākumā dzīvokļu cenas Oslo ievērojami samazinājušās, klāstīja Boršums: "Līdzīgus procesus esam novērojuši arī Zviedrijas lielākajās pilsētās, jo īpaši dzīvokļu cenu jomā. Tur jāatzīmē spēcīgā ekonomika un zemās procentu likmes, sarūkošais bezdarbs, kas parasti ir ļoti laba zīme mājokļu tirgum, un tad arī amatpersonu ieviestie stingrākie noteikumi aizdevumu izsniegšanai."

Mājokļu cenu kritumam sekoja sarukums arī jaunu projektu attīstīšanā, proti, ļaudis vairs nebija gatavi celt jaunus dzīvojamos namus, nezinot, kā augs vai saruks mājokļu cenas, pastāstīja Boršums: "Oslo redzējām ļoti strauju kritumu, teju nakts laikā, cilvēku vēlmei iegādāties jaunus mājokļus – tādus, kuri vēl tikai tiek celti un būs pieejami pēc pāris gadiem, – tas nokritās par vairāk nekā 50%, un šis tirgus joprojām nav īsti atguvies."

Viņš gan lēš, ka kopumā mājokļu tirgus un būvniecības apjomu krituma ietekme uz Skandināvijas valstu ekonomiku ir un būs relatīvi maiga, jo kā Norvēģijas, tā Zviedrijas ekonomika pamatā ir gana stipra. Viņaprāt, šī gada laikā situācija sektorā varētu stabilizēties, bet nākamgad aktivitāte jauno mājokļu projektu pārdošanā varētu atsākties.

Ekonomists portālam "Delfi" norāda, ka naftas lielvalsts Norvēģija joprojām atgūstas pēc "melnā zelta" cenu kraha 2015. gadā, kad naftas cena piedzīvoja pamatīgu lejupslīdi. Boršums uzskata, ka kopumā Norvēģijas ekonomika ar šo kritumu tikusi galā visai labi, tiesa, atsevišķos valsts reģionos sekas bija jūtamas spēcīgāk.

"Dažās vietās valstī tas bija daudz vairāk jūtams, jo īpaši rietumkrastā. Tādējādi dažiem cilvēkiem ir bijis visai sarežģīti pielāgoties jaunajai realitātei, bet valstij kopumā kritums ir bijis relatīvi maigs," pastāstīja Boršums, piebilstot, ka investīcijas naftas segmentā saruka par aptuveni 30%, salīdzinot ar to augstāko punktu.

Tagad ekonomiskā aktivitāte atkal pieaug, un Boršums prognozē, ka galvenajos ekonomikas sektorus tā turpinās augt: "Mēs esam tajā ekonomikas punktā, kurā centrālā banka domā par procentu likmju celšanu, ko arī tai vajadzētu darīt, ja ekonomika atgūstas."

Vaicāts, vai līdz ar to varam gaidīt izmaiņas investīciju plūsmā uz Latviju, ekonomists prognozēs bija piesardzīgs, sakot, ka privātās investīcijas, iespējams, varētu pieaugt, bet publiskā sektora investīcijas lielākoties nonāk pie uzņēmumiem, kas kotējas biržā, un, tā kā Latvijā šādu vietējo uzņēmumu nav daudz, diezin vai šurp varētu plūst liels finansējums.

Vaicāts par to, vai biznesā uzvaras stratēģija joprojām ir darbošanās globāli, Boršums atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka lielai daļai uzņēmumu tā ir ne vien veiksmes atslēga, bet nepieciešamība.
"Nākot no atvērtas ekonomikas, vajag plašāku mērogu, jābūt konkurētspējīgam un ar efektīvu modeli – jāstrādā efektīvi. Tam ir nepieciešams lielāks laukums nekā tava vietējā ekonomika. Es nāku no valsts, kas ir orientēta uz eksportu, Latvija ir vēl vairāk orientēta uz eksportu, domāju, ka tas nemainīsies," pauda Boršums.

Vaicāts par visai neseno saspīlējumu Ķīnas un ASV starpā un tā potenciālo ietekmi uz globālo tirdzniecību, Boršums pauda pārliecību, "ka nevienai no šīm valstīm nav ko iegūt no savstarpēja tirdzniecības kara". "Šobrīd kompānijas ir starptautiskas, tām ir starptautiskas ķēdes, un būtu ļoti sarežģīti saprast, kā mainīt biznesu, ja pēkšņi nevarētu sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, kā bija plānots, vai ja cenas pēkšņi ļoti kāptu. Tāpēc domāju, ka neviens neko nevar iegūt tirdzniecības karā, tādēļ mēs tajā nenonāksim," teica ekonomists.

Vaicāts par to, kādēļ pasaules lielākās ekonomikas nonākušas šādā disputā, viņš pieļauj, ka viens no iemesliem varētu būt globalizācijas negatīvās sekas: "Ir pētījumi, kas pierāda skaidrus negatīvus efektus darba tirgū – augstāks bezdarbs, zemāka atalgojuma izaugsme un zemāka iesaiste tajos segmentos ASV, kuros ir gan ASV, gan Ķīna. Jau sen no daudziem ekonomistiem ir dzirdēts, ka tirdzniecība ir abpusēji izdevīga abiem, tā ir "win-win" [abpusēji izdevīga – aut.] situācija, es domāju, ka tā ir taisnība nacionālā līmenī, bet tā noteikti nav taisnība visiem. Un tas rada gūzmu problēmu," skaidroja Boršums.

"Es, nākot no Skandināvijas valsts, teiktu, ka tas ir pārdalīšanas jautājums. Ir jāatrod veidi, kā kompensēt darbiniekiem, zaudēto darbu. Viņi ir jāizglīto, jādod citas iespējas. Bet valstī kā ASV tas var arī nenotikt, jo pārdalīšana tur tiek uztverta pavisam citādi. Tādēļ tā vietā ir dzirdama to balss, kuri palikuši aizmugurē," rezumēja ekonomists.