Ja jaunu mājokļu būvniecības sektors Norvēģijā un Skandināvijā kopumā saglabāsies pašreizējā līmenī un iedzīvotāju aktivitāte jaunu mājokļu iegādē neaugs vai pat samazināsies, tas var atsaukties arī uz Latvijas uzņēmumiem, sarunā ar portālu "Delfi" teica bankas "Swedbank" galvenais ekonomists Norvēģijā Oistains Boršums.
Viņš skaidro, ka zema iedzīvotāju aktivitāte jaunuzceltu mājokļu iegādē nozīmē arī zemāku aktivitāti to būvniecībā. Iemesls, kādēļ tas varētu atsaukties arī uz Latviju, saistīts ne vien ar to, ka Latvijas kompānijas eksportē būvmateriālus uz Norvēģiju, bet arī ar visai lielo Latvijas valstspiederīgo skaitu, kuri strādā celtniecībā Norvēģijā. "Tur [Norvēģijā – aut.] ir daudz strādnieku no Latvijas, kuri darbojas skandināvu būvniecības sektorā, un vēl arī Latvijas kompānijas piegādā produktus un izejmateriālus, kas tiek likti lietā šajā procesā," skaidroja ekonomists.
Mājokļu tirgus attīstība augstāko punktu Norvēģijā sasniedza 2016. gada beigās, 2017. gada sākumā. Lejupslīde sākās pēc tam, kad vietējā valdība, bažījoties par augošajām mājokļu cenām un līdz ar to arī pieaugošo patērētāju parādu attiecībā pret ienākumiem, pieņēma stingrākus mērus hipotekāro kredītu izsniegšanai. Pēc jauno mēru stāšanās spēkā pagājušā gada sākumā dzīvokļu cenas Oslo ievērojami samazinājušās, klāstīja Boršums: "Līdzīgus procesus esam novērojuši arī Zviedrijas lielākajās pilsētās, jo īpaši dzīvokļu cenu jomā. Tur jāatzīmē spēcīgā ekonomika un zemās procentu likmes, sarūkošais bezdarbs, kas parasti ir ļoti laba zīme mājokļu tirgum, un tad arī amatpersonu ieviestie stingrākie noteikumi aizdevumu izsniegšanai."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
