Leta296 (1)
Foto: LETA
1994. gada sākumā Saeima pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" uzsākot vienu no vērienīgākajām kapitāla pārdalēm pēdējā simtgadē. Viena no šī procesa spilgtākajām iezīmēm ir dažādu ekonomisko grupējumu intereses, kā norāda tā brīža laikabiedri –vismaz sešu. Portāls "Delfi" ekskluzīvi ielūkojas ekonomista un kādreizējā politiķa Edmunda Krastiņa topošajā grāmatā "Latvijas rūpniecība no XIX līdz XXI gadsimtam", kurā bez vērienīgas vēsturiskās informācijas aplūkota nebūt tik senai vēsture un uzņēmumu privatizēšanas spilgtākie dalībnieki.

1994. gada 17. februārī Saeima pieņēma likumu un noteica turpmāko privatizācijas gaitu. Īpaša komisija par Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA) vadītāja kandidātu izraudzījās Andri Šķēli, taču pret to iebilda valdošā partija "Latvijas ceļš", iesakot šim amatam savu biedru Jāni Nagli, kuru valdība tad arī 12. aprīlī iecēla LPA ģenerāldirektora amatā un kurš aģentūru vadīja līdz pat 2001. gadam. LPA tad arī pārņēma visu privatizācijai nodoto īpašuma objektu privatizācijas procesu un jau 1994. gada vasarā valdība privatizācijai nodeva pirmos uzņēmumus, savukārt pats pirmais uzņēmums, kura privatizāciju pabeidza 1994. gada 28. novembrī, bija valsts saimniecība "Jugla". Šīs kažokzvēru audzēšana un kažokādu ražotājs nostrādā līdz pat 2000. gadam.

Uzņēmums par 1 latu

Aivars LembergsAndris ŠķēlePrivatizācijas aģentūraBanka BaltijaAleksandrs Lavents

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit