Kopš gāzes tirgus atvēršanas Latvijā, tirgotāju mainījuši 5% biznesa klientu  (2)

Kopš tirgus atvēršanas Latvijā, tirgotāju mainījuši 5% biznesa klientu, kas ir būtiski augstāks rādītājs nekā kaimiņvalstīs vai elektroenerģijas tirgus atvēršanas sākumā. Vienlaikus šogad novērotais gāzes cenas pieaugums un fakts, ka nākamgad arī mājsaimniecībām varētu tikt atcelts regulētais tarifs, arvien vairāk aktualizē jautājumus par vienota Baltijas tirgus izveidi.

Latvijas dabasgāzes tirgus ir ne vien aktīvākais Baltijā, bet arī ievērojami pārsniedz elektroenerģijas tirgus atvēršanas rādītājus, kur pirmajos piecos gados tirgotāju mainīja mazāk nekā 2% uzņēmumu. Lietuvā un Igaunijā gāzes tirgotāju maiņas īpatsvars pašlaik ir zemāks – attiecīgi 1% un 3%. Lietuvas uzņēmumu zemā aktivitāte var tikt skaidrota ar to, ka tur gāzes tirgus ir atvērts tikai kopš šī gada sākuma. Savukārt Igaunijā, kur tirgus ir atvērts jau kopš 2014. gada, ir salīdzinoši zemāka dabasgāzes kā energoresursa izmantošana un valsts kopējais gada patēriņš tur sasniedz vien 5,5 teravatstundas (TWh).

"Latvijā pēdējos gados dabasgāzes patēriņš ir 13,5 TWh, un mēs esam otrs lielākais dabasgāzes tirgus Baltijā aiz Lietuvas, kuras gada patēriņš ir 24 TWh. Tomēr augsto uzņēmumu interesi par tirgotāju piedāvājumiem galvenokārt nosaka fakts, ka gāzes cena veido līdz pat 80% no kopējā rēķina par gāzi. Tāpēc gāzes patērētāju vidū aktivitāte ir dabiski lielāka nekā, piemēram, elektroenerģijas tirgū, kur tirgotāja izvēle ļauj ietekmēt tikai aptuveni trešdaļu no kopējā rēķina. Būtiski ir arī tas, ka augušas gan patērētāju prasmes un atvērtība enerģijas tirgotāja maiņai, gan arī tas, ka dabasgāzes tirgū papildus vēsturiskajiem dabasgāzes monopolistiem darbojas arī lielākie elektroenerģijas tirgotāji. Tas virza augstākas konkurences veidošanos, kas ir pozitīva tendence tirgus izaugsmei," skaidro "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Šogad dabasgāzes cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir augušas par aptuveni 20%, un tuvākajā nākotnē nav paredzams būtisks to kritums. Pašreizējo kāpumu nosaka dažādi ģeopolitiski notikumi, bet nākamās cenu svārstības pamatā noteiks prognozes par to, cik auksta vai silta būs ziema. Neraugoties uz cenu kāpumu, gāzes patēriņš saglabājas bez būtiskām izmaiņām, tomēr nākotnē, līdz ar tirgus attīstību, tas var pieaugt.

Kā nākamos izaicinājumus Latvijas gāzes tirgus attīstībā Bethers iezīmē Baltijas valstu virzību uz vienotu dabasgāzes tirgu un jauno starpsavienojumu izveidi: "Ir jāturpina veiksmīgi iesāktais darbs visās Baltijas valstīs un jāstrādā pie vienotas tirgus sistēmas, kas ļautu gāzes patērētājiem pilnvērtīgi izmantot atvērtā tirgus iespējas. Starp valstīm saskaņoti tirgus noteikumi, vienoti gāzes tarifi uz ārējām valstu robežām un starpvalstu iekšējo pārvades tarifu atcelšana novērstu mākslīgas barjeras tirgotājiem, kuri transportē gāzi tranzītā, kā arī palīdzētu paaugstināt tirgus likviditāti un konkurenci. Gala rezultātā tas veidotu tīri praktiskus ieguvumus ikvienam gāzes patērētājam un ļautu tirgotājiem efektīvāk apgūt jau tuvākajos pāris gados gaidāmos starpsavienojumus – 2020. gadā "Balticconnector" savienojums starp Somiju un Igauniju un 2021. gadā "GIPL" savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tādējādi arī tirgus infrastruktūras attīstība cels tirgus likviditāti un palīdzēs Baltijas gāzes tirgum ciešāk integrēties Eiropas tirgus sistēmā."

Nākamais nozīmīgais solis Latvijas tirgus attīstībā būs 2019. gada sākumā gaidāmā regulētā gāzes tarifa atcelšana mājsaimniecībām. "Pašlaik vēl ir pāragri prognozēt, kādas gāzes cenu izmaiņas sagaida Latvijas iedzīvotājus līdz ar ieiešanu atvērtajā tirgū, bet jau šobrīd var droši apgalvot, ka līdz ar vairumtirgus tendencēm gāzes regulētais tarifs pieaugs jau no šī gada 1. jūlija," norāda Jānis Bethers.