Etniskais sastāvs, bezdarbs, alga – Rīga grafikos un skaitļos  (152)

Rīgas pilsētā šā gada sākumā dzīvoja 701,1 tūkstotis iedzīvotāju, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Kopš 2007. gada iedzīvotāju skaits galvaspilsētā samazinājies par 3,1%, bet valstī kopā šis samazinājums bija lielāks – 7,7%. Līdz ar to Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā valstī šajā periodā ir palielinājies no 31,7% līdz 33,2%.

Turpinājās iepriekšējo gadu tendence, proti, latviešu tautības iedzīvotāju skaits palielinājās par pieciem tūkstošiem, latviešu īpatsvaram kopējā pilsētas iedzīvotāju skaitā pieaugot no 46,2% līdz 46,8%.

Pērn Rīgā nodarbināti bija 310,8 tūkstoši iedzīvotāju. Kopš 2010. gada strādājošo iedzīvotāju skaits Rīgā ir palielinājies par 28,4 tūkstošiem, tomēr tas joprojām par 52,2 tūkstošiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa 2008. gadā.

Rīgas strādājošo skaits palielinājās finanšu, komercpakalpojumu un nekustamā īpašuma pakalpojumu nozarē, kā arī transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē. Bet samazinājās valsts pārvaldē un sociālās aprūpes jomā.

2017. gada beigās Rīgas pilsētā bija 12,5 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Gada laikā bezdarbnieku skaits pilsētā samazinājās par 3,1 tūkstoti cilvēku. Salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem Rīgā bija zemākie bezdarba rādītāji, jo kopumā valstī bezdarba līmenis 2017. gada beigās bija 6,8%.

Vidējā bruto darba samaksa Rīgā pērn bija 1044 eiro mēnesī, palielinoties par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Straujākais darba samaksas pieaugums bija privātajā sektorā, palielinoties par 8,1%, sabiedriskajā sektorā darba samaksa gada laikā palielinājās par 6,6%.

Salīdzinot ar 2008. gada līmeni, darba samaksa privātajā sektorā 2017. gadā bija par 46% augstāka, bet sabiedriskajā sektorā tā pārsniedza pirmskrīzes līmeni par 16%.

Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs pērn darbu rada 26 860 darbinieki, tostarp Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā esošo iestāžu 12 670 pedagogi un 8615 tehniskie darbinieki.

Rīgas ekonomikai vislielāko pievienoto vērtību rada tirdzniecības un pakalpojumu nozare un nekustamo īpašumu nozare. Galvaspilsētas ekonomikas radītā pievienotā vērtība bija 54% no kopējās pievienotās vērtības valstī.

Pērn Rīgā apkalpoja par 10,8% vairāk tūristu nekā 2016. gadā, ceļotāju skaitam sasniedzot 1,58 miljonus. 88% no tūristiem bija ārvalstnieki. 2017. gadā Rīgā apkalpoja ap 78,2% no valsti apmeklējušajiem ārvalstu viesiem.

Galvaspilsētā pērn ekspluatācijā nodeva dzīvojamās mājas ar 99 tūkstošu kvadrātmetru kopējo platību. Tas ir par 43% vairāk nekā 2016. gadā. Pērn Rīgā uzbūvēto dzīvojamo ēku īpatsvars valsts kopējā rādītājā sasniedza 26%.

Kopējais privāto, pašvaldības, valsts un ārvalstu nefinanšu investīciju apjoms Rīgā pērn bija 2,3 miljardi eiro – par 12% mazāk nekā 2016. gadā. Investīciju apjoms galvaspilsētā pērn bija ap 60% no kopējām investīcijām valstī.

Ārvalstu investoru tiešās investīcijas Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, saskaņā ar "Lursoft" datiem, 2018. gada aprīlī veidoja ap 5,5 miljardiem eiro, gada laikā samazinoties par 7%. Ārvalstu investoru investīcijas galvaspilsētā veidoja 77% no kopējām ārvalstu investīcijām valstī.

Rīgas domei pieder kapitāla daļas un akcijas kopumā 13 uzņēmumos, liecina "Lursoft" dati. Ieguldot kapitālsabiedrībās, kurās galvaspilsētai pieder 100% daļu, pērn dome šķīrusies no 2,31 miljona eiro – 1,51 miljons no nekustamo īpašumu ieguldīšanas, bet 800 tūkstošus eiro kā naudas ieguldījumu.

Rīgas ilgtermiņa līdzdalība kapitālsabiedrību kapitālos 2017. gada pārskata beigās bija 675,7 miljoni eiro. Ilgtermiņa ieguldījumi radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā bija 613,7 miljoni eiro, gada laikā palielinoties par 5,4 miljoniem eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi asociēto kapitālsabiedrību kapitālā bija 60 miljoni eiro.

Rīgas pamatbudžeta ieņēmumi pērn bija 906 miljoni eiro – par 83,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā. Pašvaldības kopējie ieņēmumi sasniedza augstāko līmeni kopš neatkarības atgūšanas, pārsniedzot 2008. gada līmeni par 5%.

Galvaspilsētas pamatbudžeta izdevumi pērn bija 890,9 miljoni eiro, proti, par 102 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā. Kapitālie izdevumi palielinājās par 47,3 miljoniem eiro līdz 157,7 miljoniem eiro. Uzturēšanas izdevumi palielinājās par 54,7 miljoniem eiro, sasniedzot 733,1 miljonu eiro. Izdevumi darba samaksai no pašvaldības budžeta palielinājušies par 23,8 miljoniem eiro.

Rīgas parādsaistības pērnā gada izskaņā bija 896,4 miljoni eiro, gada laikā palielinoties par 5,4 miljoniem eiro. 58% no kopējām finanšu saistībām veido parāds par Dienvidu tilta būvniecību.

Vēstīts, ka šā gada budžetā Rīgas izdevumi sasniedz 997,7 miljonus eiro, bet ieņēmumi – 908,4 miljonus eiro. Līdz ar budžeta deficīts ir 9,8%.