Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri-martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" piektdien publiskotie dati.
Lielāks darbaspēka izmaksu pieaugums pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts vien Rumānijā (+12,7%), bet nedaudz mazāks kāpums nekā Latvijā fiksēts Ungārijā (+10,3%), Čehijā un Lietuvā (abās valstīs +9%), Slovākijā (+8,5%), Polijā (+8%) un Igaunijā (+7,2%).
Savukārt darbaspēka izmaksu samazinājums reģistrēts vienīgi Portugālē (-1,5%).
ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas pirmajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 2,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 2%.
Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,1%, bet eirozonā kāpums bija par 2%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas janvārī-martā bija par 12,3% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 7,6%, bet Igaunijā - 6,4%.
Savukārt būvniecībā ES vidējās darbaspēka izmaksas stundā janvārī-martā gada izteiksmē palielinājās par 3,6%, bet eirozonā - par 2%. Tostarp Latvijā reģistrēts izmaksu palielinājums par 14%, Lietuvā - par 8%, bet Igaunijā - par 6%.
Pirmajā ceturksnī darbaspēka stundas izmaksas pakalpojumu nozarē ES bija par 2,9%, bet eirozonā par 2,5% lielākas nekā pirms gada. Latvijā darbaspēka izmaksas pakalpojumu sektorā aplūkotajā periodā pieauga par 9,4%, Lietuvā - par 9,7%, bet Igaunijā - par 5,5%.
Darbaspēka uzturēšanas izmaksas veido tēriņi darba algām, prēmijām un piemaksām, kā arī nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi.