Latvijas lauku autobusu tīkli nav piemēroti ārvalstu tūristu ceļošanas vajadzībām, secināts pētījumā  (21)

Pētījumā secināts, ka atbilstoši pašreizējai situācijai lauku autobusu tīkli izstrādāti tikai vietējiem iedzīvotājiem izmantošanai ikdienā. Turklāt tālākos lauku apvidos aizvien biežāk tiek ieviesti "transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma", kā rezultātā transports, kas uz tiem kursē pēc grafika, kļūst pieejams aizvien retāk. Tādējādi tūristiem kļūst aizvien grūtāk izstrādāt laika ziņā precīzus ceļojuma maršrutus un nopirkt biļetes krietnu brīdi pirms brauciena datuma.

Vienlaikus pētījums liecina, ka pilsētās, pēc ārvalstu tūristu domām, sabiedriskā transporta sistēma darbojas labi, un transporta veidi ir optimāli savstarpēji saskaņoti pasažieru ērtībām.

Pētījumā pozitīvi vērtēts tas, ka lielākajās pilsētās angļu valodā transporta kustības informācija, tostarp virzienu norādes un autotransporta grafiki, ir viegli pieejama. Turpretī laukos informācija lielākoties pieejama tikai valsts valodā. Turklāt ceļotājiem Latvijā būtiskus apgrūtinājumus rada tas, ka atbilstoši Latvijas Valsts valodas likumam visai informācijai, kas domāta sabiedrībai un ko sniedz valsts vai pašvaldību institūcijas, ir jābūt tikai latviešu valodā ar dažiem izņēmumiem, piemēram, informācija starptautiskā transporta centros.

Kaut arī ārvalstu ceļotāji atzīst, ka lauku apvidos cilvēki ir atsaucīgi, pētījumā norādīts, ka saziņa angļu valodā Latvijas lauku reģionos arī ir apgrūtināta. Turklāt, ja arī autobusa vadītājs nerunā angliski, ārvalstu tūristiem ir gandrīz neiespējami noskaidrot, kurā pieturā ir jāizkāpj. Vienlaikus pētījumā atzinīgi tiek vērtēts fakts, ka 2021.gadā, atjaunojot Latvijas autobusu maršrutu līgumus, autobusos paziņojumus par maršrutu paredzēts sniegt dzirdami un rakstiskā veidā uz video displeja ekrāniem.

Ņemot vērā, ka tūristi bieži vēlas ceļojuma laikā apskatīt pēc iespējas vairāk vietējos tūrisma objektus, nokļūšana līdz tiem parasti iespējama kombinējot vairākus transporta veidus. Pētījuma rezultāti liecina, ka pašlaik tikai dažās interneta vietnēs Latvijā ir informācija par visu transporta pakalpojumu sniedzēju klāstu, un plašāka informācija par tiem galvenokārt pieejama pašu uzņēmumu mājaslapās. Likumsakarīgi ceļotājiem problēmas sagādā jauktā sabiedriskā transporta sistēma, kurā iegādāties biļetes arī ir izaicinājums.

Lai gan lielāko transporta uzņēmumu autobusos un vilcienos pieņem elektroniskās biļetes, vairumā gadījumos tām tomēr jābūt izdrukātām papīra formā. Savukārt biļetes braucienam ar autobusu lauku apvidos iegādāties internetā ir problemātiski un, kaut arī gadījumos, kad ir brīvas sēdvietas un biļetes var nopirkt autobusā uz vietas, daudziem ārvalstu viesiem tas tomēr nešķiet pietiekoši droši, secināts pētījumā.

Tāpat pētījumā norādīts, ka tūristiem Latvijā ir būtiska interneta pieslēguma pieejamība par saprātīgu cenu, ņemot vērā, ka cenas ārpus Eiropas Savienības robežām dzīvojošajiem var būt ļoti augstas. Kaut arī interneta lietotājiem vietnē "Google" informāciju atrast ir viegli, viesi no Eiropas ir ar iepriekšēju pieredzi lauku tūrismā, un tie ir labāk sagatavojušies konkrētu vietu izpētei. Vienlaikus vairums tūristu, piemēram, no tādām valstīm kā Japāna nezina par dažādām tūrisma vietām Latvijas laukos, tāpēc būtu noderīgi interneta vietnēm pievienot transporta saites ar īsiem skaidrojumiem angļu valodā, lai apmeklētāji paši varētu sameklēt nepieciešamo informāciju.

Diskusija par tūrisma attīstības iespējām Latvijas reģionos un jautājumi saistībā ar sabiedriskā transporta izmantošanas problēmām visā Latvijas teritorijā norisinājās arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā seminārā šā gada 28.maijā, tādējādi apzinot ārvalstu tūristu ceļošanas nepilnības un lemjot par turpmāku iespēju meklēšanu tūrisma infrastruktūras pilnveidei.

Pētījums par Latvijas sabiedriskā transporta pieejamību ārvalstu tūristiem "Interreg" Centrālbaltijas programmas projektā "Caito" veikts 2017. gada nogalē, kura laikā rīkotas strukturētas intervijas ar vairākiem Latvijas, Igaunijas un Somijas tūrisma organizāciju pārstāvjiem.

"Caito" projekta "Meta klastera izveide Japānas tūrisma tirgus piesaistei" uzmanības centrā ir japāņu tūristi, kuru skaits Baltijā pēdējos gados turpina pieaugt saistībā ar ģeopolitiskā briesmu potenciāla pastiprināšanos vairākos citos līdz šim populāros tūrisma galamērķos Eiropā. Būtiska nozīme ir arī dzīvesveida izmaiņām – aizvien biežāk tūristi vēlas pavadīt laiku svaigā gaisā, baudīt ekoloģiskus produktus un izzināt vietējās tradīcijas, kas nosaka nepieciešamību izrauties no pilsētvides tālāk prom uz laukiem.