Foto: kebabnīcas – modes tendence vai ilgtspējīgs bizness  (109)

Ēdināšanas joma visā pasaulē ir saistīta ar salīdzinoši augstu biznesa risku, piemēram, tai raksturīgs liels svārstīgums un nepārskatāmība. Vienlaikus ir gana daudz ēdināšanas uzņēmumu, kas, soli pa solim attīstoties un augot, ir sasnieguši cienījamus apmērus un pratuši ilgus gadus saglabāt klientu pieprasījumu, vērtē "SEB bankas" speciālisti. Nav redzama iemesla, kādēļ to nevarētu panākt arī uzņēmumi, kas piedāvā kebabus.

Tomēr ēdināšanas bizness ir sarežģīts, un tajā nav viegli gūt peļņu. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis atzīst – ja pie viņa nāk pēc padoma par savu restorāniņu, viņš iesaka par šo naudu labāk nopirkt, piemēram, jahtu. Restorāns – tas ir smags darbs septiņas dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī. Turklāt klienti redz tikai kādus 15% no visa restorāna darba. Runājot par nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem ārpus Rīgas, reģionos, Jenzis spriež, ja tas ir ģimenes bizness, kas tai nodrošina iztiku, kas ļauj palikt tepat Latvijā, tas ir ļoti labs variants. Tomēr Rīgā situācija ir atšķirīga, šeit konkurence ir ļoti asa un tirgus ir piesātināts.

"Jebkurā biznesā īpašnieku un vadītāju spējas un līdzšinējā profesionālā pieredze ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma veiksmi un pastāvēšanas ilgumu," norāda "Swedbank" Uzņēmumu finansēšanas atbalsta daļas vadītājs Jānis Paiders. Savukārt darbinieki ir otrs būtiskākais katra uzņēmuma panākumu faktors uzreiz aiz vadības.

Darbinieku problēmas

Lai spētu uzturēt labu klientu apkalpošanas kvalitāti, darbiniekiem jābūt profesionāliem un motivētiem. Piemēram, noturēt augstu klientu apmierinātības līmeni ar personālu, kas ļoti bieži mainās, ir sarežģīts uzdevums, tas ietekmē arī uzņēmuma finansiālo pusi. Paiders teic – šāda situācija nozīmē, ka uzņēmumā, piemēram, ir jāuztur nemitīgs jauno darbinieku apmācības process, tāpēc rodas jautājums, vai ilgtermiņā šāds uzņēmums nebūs neefektīvāks par konkurentiem, kas spēj noturēt pastāvīgāku darbinieku skaitu.

Jau ziņots, ka Valsts valodas centrs no iedzīvotājiem regulāri saņem informāciju par kebabnīcu darbinieku valsts valodas lietojuma problēmām, jo tajās strādā ārvalstu studenti, kas studiju apmaiņas programmas ietvaros Latvijā uzturas neilgu laiku, piemēram, semestri, bet atsevišķos gadījumos nedaudz ilgāk. Līdz ar to kebabnīcās ir liela darbinieku mainība, viņu skaits ir nepastāvīgs. Šādu informāciju apstiprina arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

"Tas ir vadītāja, uzņēmēja risks nodarbināt ārvalstniekus, kas nepārvalda latviešu valodu labā līmenī. Kopumā to nesaskatu kā problēmu, turklāt daudzos restorānos svešvalodas tieši ir nepieciešamas, jo apmeklētāji lielākoties ir tūristi," norāda Jenzis. Bet, protams, ir cilvēki, kuri ņem pie sirds, ja ārvalstnieki neprot latviešu valodu labā līmenī.

Ar dažādiem rezultātiem

Kaut vai meklējot tikai pēc atslēgvārda "kebab", var atrast daudzus desmitus uzņēmumu Rīgā un arī citās Latvijas pilsētās. Dažiem no tiem jau apturēta saimnieciskā darbība, piemēram, SIA "Kebab King", SIA "Babur Kebab", SIA "Kebab House" u. c. Citi tikai uzsāk savas gaitas, piemēram, SIA "Hasana kebabs" reģistrēta pirms gada maija beigās, uzņēmums pieder Lielbritānijas un Pakistānas pilsoņiem – Bukhari ģimenei – un mēģina izcīnīt savu vietu sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Jau pērn "Delfi" rakstīja par kebabblogeru ieteiktajām kebabnīcām, kur meklēt gardākos kebabus Rīgā, un ir vērts paskatīties, kā šiem un arī citiem uzņēmumiem sokas finansiāli. Tā "Kebburg", ko kūrē SIA "2RP", pērn apgrozīja 73,2 tūkstošus eiro, tomēr strādāja ar zaudējumiem 18,8 tūkstošu apmērā. Lai arī nodokļos samaksāti 8,4 tūkstoši eiro, uz šā gada maija sākumu uzņēmuma parāds budžetam pieaudzis līdz 5,7 tūkstošiem eiro, liecina "crediweb.lv" dati. Uzņēmums dibināts 2014. gada beigās un vienādās daļās pieder Latvijas iedzīvotājiem Ritai Kurmei un Pāvelam Ņikitinam.

Viens no lielākajiem uzņēmumiem nozarē ir "Kebabs Fix", tas pieder Latvijas un Krievijas pilsoņiem – attiecīgi Rolandam Zablockim (70%) un Romānam Bakradzem (30%). Pērn tas apgrozīja gandrīz vienu miljonu eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā gadu iepriekš, nopelnīja 46,1 tūkstoti eiro un budžetā samaksāja 223,1 tūkstoti eiro, liecina "crediweb.lv" dati. Jāteic gan, ka pagājušais gads ir atkāpe no uzņēmuma iepriekš sasniegtajiem finanšu rekordiem, tā 2013. un 2014. gadā "Kebabs Fix" bija sasniedzis 1,6 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt peļņa 2016. gadā bija 343,6 tūkstoši eiro. Nenoliedzami, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja panākumus kaldina tīkla atrašanās vietas Rīgas tirdzniecības centros – "Alfa", "Domina", "Rīga Plaza", "Origo" u. c., kur kopējais apmeklētāju skaits mērāms miljonos gada laikā.

"Euro Doners Kebabs", kas pieder SIA "Marmara", 2017. gadā strādāja ar 224,5 tūkstošu eiro apgrozījumu un 48,4 tūkstošu peļņu. Turklāt uzņēmumam nav nodokļu parādu un budžetā tas pērn samaksājis 52,2 tūkstošus eiro, liecina "crediweb.lv" dati. "Euro Doners Kebabs" ir Turcijas pilsoņa Bahatina Karta lolojums.

Izaicinošā peļņa

Pazīstamā Bolderājas kebabnīca, ko apsaimnieko SIA "Gvatar", pieder Azerbaidžānas pilsonim Agasifam Ibragimovam. Uzņēmums pērn apgrozījis 40 tūkstošus eiro, tomēr kopš savas dibināšanas 2013. gadā tam vēl ne reizi nav izdevies gadu noslēgt ar peļņu, liecina "crediweb.lv" dati. Un, lai arī ik gadu nodokļos nomaksāts ap septiņiem tūkstošiem eiro, ik mēnesi uzņēmumam veidojas arī neliels nodokļu parāds – robežās no 100 līdz 700 eiro.

Vairākas ēstuves ar zīmolu "Turkebab" pieder SIA "TK Food". Pagājušajā gadā strauji pieaudzis uzņēmuma apgrozījums – līdz 349,4 tūkstošiem eiro, tomēr pēdējos četros gados nav izdevies nopelnīt un nācies samierināties ar zaudējumiem. Vienlaikus uzņēmums pērn nodokļos samaksājis gandrīz 30 tūkstošus eiro, liecina "crediweb.lv" dati. Kebabnīcu tīkls pieder Latvijas pilsonim Kazimiram Džaparovam.

Pieskata nodokļu nomaksu

Kopumā ēdināšanas pakalpojumu nozare turpina palielināt samaksāto nodokļu masu, 2015. gadā nozares pienesums bija 93,6 miljoni eiro, 2016. gadā – 102,3 miljoni eiro, pērn – 110,1 miljons eiro, liecina VID informācija. Taču, skatoties nozares samaksāto nodokļu īpatsvaru, tas šajos gados nebūt nav palielinājies un ir audzis līdzvērtīgi kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Ēdinātāju samaksāto nodokļu īpatsvars kopbudžeta ieņēmumos valstī ir palicis 1,3% līmenī.

Tāpat jāmin VID Rīgas un Jūrmalas 57 restorānos 2017. gada vasarā veiktās vairākkārtīgās pārbaudes. Lai iegūtu informāciju par nodokļu maksātāja patiesajiem ieņēmumiem, nodokļu inspektori ieradās objektā divas līdz trīs reizes dienā, fiksējot gan darbinieku skaitu, gan apgrozījuma apmēru pārbaudes brīdī. Kopumā šajos restorānos tika veiktas 502 apsekošanas, 73 novērošanas un 26 tematiskās pārbaudes, kā arī, ievērojot principu "Konsultē vispirms", nodokļu maksātāji tika aicināti veikt labojumus iesniegtajās deklarācijās un palielināt darba samaksu. Rezultātā šajos uzņēmumos palielinājās gan darba ņēmēju skaits, gan apgrozījums, piemēram, 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, darba ņēmēju skaits palielinājās par 329 personām un valsts budžeta ieņēmumi par 297,4 tūkstošiem eiro.