Sausuma dēļ izsludina valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā  (274)

Krīzes vadības padome otrdien sanāca, lai lemtu jautājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, jo no Zemkopības ministrijas (ZM) bija saņēmusi informāciju par sausuma radīto postažu sējumiem vairākos novados. Padome gan neatbalstīja ārkārtējās situācijas lauksaimniecībā izsludināšanu, taču saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu tika pieņemts lēmums atzīt, ka ilgstoša sausuma radītās sekas lauksaimniecībā definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzsvēra, ka šajā gadījumā runa nav par kādu finansiālu atbalstu. Šāda stāvokļa izsludināšana dod tiesības, piemēram, Lauku atbalsta dienestam (LAD) nepiemērot "veselu rindu sankciju [par saistību neizpildi – aut.], kas būtu jāpiemēro, ja būtu normāli laikapstākļi", skaidroja zemkopības ministrs.

Tāpat viņš informēja, ka ZM vērsusies pie Eiropas Komisijas, lūdzot atļauju ātrāk izmaksāt tiešmaksājumu avansus lauksaimniekiem.

Pagaidām ministrijas rīcībā nav aplēšu par zaudējumiem, ko sausums radījis lauksaimniekiem.

ZM un Finanšu ministrijai uzdots sagatavot un valdībā iesniegt ilgtermiņa risinājuma plānu lauksaimniecības apdrošināšanas jautājumā, norādīja premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).

Taujāts par to, kādēļ netika izsludināts ārkārtējais stāvoklis, bet gan noteikta valsts mēroga dabas katastrofa, Kučinskis atbildēja, ka ārkārtas stāvokli piemēro, ja nepieciešams izmantot instrumentus, "kas ir ārpus likumdošanas". Šajā gadījumā plānotie pasākumi tādi nav. Ārkārtējā situācija būtu izsludināma, piemēram, ja būtu paredzēts sniegt lauksaimniekiem finansiālu atbalstu, izmantojot līdzekļus no budžeta neparedzētiem gadījumiem, vai iesaistīt citas institūcijas seku likvidēšanā.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ilgstošā sausuma dēļ Kandavas novada dome lūgusi MK Kandavas novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. To darīt valdību rosinājusi arī Ventspils novada pašvaldība. Tāpat Alsungas un Brocēnu novados sausuma dēļ pieļauj iespēju prasīt izsludināt ārkārtas situāciju, pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijai sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. Arī Kuldīgas novada, kur sausuma dēļ trūkst lopbarība un jau tiek likvidēti mājlopi, pašvaldība rosina MK izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pēcāk izsludināt ārkārtējo stāvokli lūdza arī citas pašvaldības.

Vērtēt nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā lūdza arī biedrība "Zemnieku saeima", kas Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai (ZM), Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai otrdien izsūtīja vēstuli, lūdzot vērtēt situāciju.

Biedrība norādīja, ka šī gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tādēļ šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši. "Zemnieku saeima" prognozē, ka raža daudzās saimniecībās šogad tiks iegūta nepietiekošā apmērā, līdz ar to saimnieki var nebūt spējīgi izpildīt saistības pret kreditoriem.

Ražai nelabvēlīgus laikapstākļus Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja arī pērn, kad ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, daudzviet neizdevās novākt ražu, kā arī iesēt ziemājus. Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, bet lauksaimnieki, kuriem lietavu un plūdu dēļ bojā gāja kultūraugu sējumi un siens, varēja pieteikties kompensācijām. Savukārt šī gada pavasarī daļai lauksaimnieku gan sausuma, gan dažviet joprojām pārmitro lauku dēļ nācās pārsēt ziemāju sējumus.