Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina Krīzes vadības padomi atbalstīt priekšlikumu sausuma dēļ cietušajiem lauksaimniekiem nepiemērot soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem, liecina informācija LLKA mājaslapā.
LLKA valdes locekļi uzskata, ka būtu nepieciešams nākt pretī sausuma dēļ cietušajām saimniecībām, nepiemērojot soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem. Tāpat LLKA valde atzīst, ka patlaban novērojami laika apstākļu uzlabojumi, kā rezultātā pēc kāda laika būtu atkārtoti jāizvērtē situācija.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzskata, ka situācija visā Latvijā nav viennozīmīga, taču ir saimniecības, kurām sausums ir nodarījis salīdzinoši lielus zaudējumus. Situāciju katrā saimniecībā ietekmējuši arī tās pieņemtie lēmumi un saimniekošanas principi.
LLKA valdes locekle Mārīte Ķikure teic, ka, aptaujājot lauksaimniekus, var secināt, ka visvairāk cietušo saimniecību atrodas Kurzemes pusē.
Jau ziņots, ka līdz pirmdienas, 25. jūnija pulksten 12.30 izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ir lūgušas Ventspils novada, Kuldīgas novada, Madonas novada, Cesvaines novada, Aknīstes novada, Kandavas novada, Ērgļu novada, Talsu novada, Varakļānu novada, Gulbenes novada, Pāvilostas novada, Neretas novada, Tukuma novada, Nīcas novada, Rēzeknes novada, Aizputes novada, Viesītes novada, Alsungas novada, Rundāles novada, Tērvetes novada, Balvu novada, Salas novada, Baltinavas novada, Engures novada un Jaunjelgavas novada pašvaldības.
Kā ziņots, Izsludinot ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, tiktu atzīts "force majeure" stāvoklis un, piemēram, Lauku atbalsta dienests, izvērtējot situāciju, nepiemērotu cietušajiem lauksaimniekiem soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem.
Krīzes vadības padomes sēdi par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā plānots sasaukt otrdien, 26. jūnijā.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents, bet Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
