Jāatjauno Latvijas finanšu sistēmas reputācija, rosina SVF  (16)

SVF ieskatā Latvijas finanšu sistēmai ir vairāk jāatbalsta investīcijas. Neskatoties uz labvēlīgiem makroekonomiskiem apstākļiem, kreditēšanas pieaugums joprojām ir neliels, secinājuši SVF eksperti.

Fonda pārstāvji uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā būs nepieciešams pievērsties vairāk kredītu ieguldījumiem un Latvijas kapitāla un produkcijas īpatsvara palielināšanai. Finanšu sistēma varētu vairāk atbalstīt ieguldījumus, ņemot vērā, ka ar reformām tiek strādāt pie risku, kas izriet no ēnu ekonomikas un nepietiekamas maksātnespējas sistēmas īstenošanas, mazināšanas.

SVF arī pauž, ka maksātnespējas režīma reforma un maksātnespējas administratoru licencēšana palīdzēs uzlabot kreditoru līdzekļu atgūšanas līmeni, bet centieni veicināt brīvprātīgu ienākumu un aktīvu atklāšanu palīdzētu mazināt kredītrisku.

Kopumā SVF atzīmē ,ka Latvijas banku sistēma ir stabila, likvīda un labi kapitalizēta, taču tāpat uzsver, ka ir nepieciešamas stingras darbības, lai atjaunotu reputāciju pēc "ABLV Bank" darbību apturēšanas. Lai gan pret "ABLV Bank" vērstās darbības, kas sekoja naudas atmazgāšanas apgalvojumiem, paātrināja ārvalstu klientu depozītu aizplūšanu, līdz šim plašāks aizplūšanas efekts ticis ierobežots.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) noteikumu efektīvai izpildei esot jābūt vērstai uz ārvalstu noguldītāju un neskaidru uzņēmumu risku mazināšanu. SVF uzsver, ka izmaiņas banku tiesību aktos, tos arī saskaņojot ES līmenī, ir nepieciešamas, lai nodrošinātu piemērotākus instrumentus, lai varētu likvidēt bankas, kuru finanšu stāvoklis ir ļoti slikts vai drīzumā tāds varētu kļūt.

SVF arī atgādina, ka rūpīga ārvalstu klientu apkalpojošo banku darbības pārorientēšanas uzraudzība, atbilstošu noteikumu piemērošana un banku īpašnieku un pārvaldītāju reputācijas novērtēšana palīdzētu uzlabot viņu uzņēmējdarbības modeļus un pārvaldību. Šīs darbības būs galvenais, lai mazinātu risku finanšu nozares stabilitātei, pauž fonda pārstāvji.

Petrova atzīmēja, ka pēc SVF aprēķiniem nerezidentu līdzekļu aizplūšanai no Latvijas bankām kopā ar tās netiešo efektu uz iekšzemes kopproduktu varētu būt ietekme 0,5-1% apmērā. "Tā ir ietekme, kas laika periodā varētu būt, bet nav garantēts, ka tā notiks," piebilda SVF pārstāve, norādot, ka valdība un institūcijas strādā, lai stiprinātu sistēmu un uzlabotu reputāciju.

Viņa arī informēja, ka Latvijai šim gadam SVF sākotnēji bija prognozējis 4% izaugsmi, taču, ņemot vērā februāra notikumus ap "ABLV Bank" darbības apturēšanu, izaugsmes prognoze samazināta līdz 3,7%. "Vērā ir ņemti dažādi faktori, tāpēc nevar teikt, ka 0,3% samazinājums ir tikai saistīts ar finanšu sektora ietekmi, bet tas to ir ietekmējis lielākoties," sacīja Petrova.

Savukārt 2019. gadā SVF Latvijā prognozēta IKP pieaugumu 3,3% apmērā.

Jau vēstīts, ka pirmdien noslēdzas SVF misija Latvijā. Regulārā Latvijas un SVF sadarbība notiek pārraudzības jeb IV.panta konsultāciju ietvaros. SVF speciālisti regulāri apmeklē Latviju, veic valsts makroekonomiskā stāvokļa un finanšu sektora novērtējumu un ar valsts institūciju amatpersonām apspriež ekonomikas politiku. Pēc Latvijas apmeklējuma SVF eksperti sagatavos ziņojumu.

Fonda misijas darbs Rīgā sākās 20. jūnijā.

SVF ir starptautiska organizācija, kas dibināta 1944. gadā ar mērķi veicināt starptautisko monetāro sadarbību, valūtas kursu stabilitāti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu un nodrošināt īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja kādai dalībvalstij radusies nepieciešamība risināt ar maksājumu bilanci saistītas problēmas. Latvija šai organizācija pievienojās 1992. gada 19. maijā. Patlaban SVF ir 189 dalībvalstis.

2017. gadā SVF ekspertu kārtējā vizīte Rīgā noritēja maija otrajā pusē. Valūtas fonda pārstāvji Latviju pēcprogrammas uzraudzības ietvaros apmeklē divas trīs reizes gadā.