Analītiķi: turpmākajos mēnešos inflācija saglabāsies zem 3% līmeņa  (9)

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Precēm tas palielinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem – par 1,1 procentu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Līdz ar to jūnijs atnesis straujāko gada inflāciju šogad – gada inflācijas temps sasniedzis 2,8%. Preču cenu izaugsme paātrinājās līdz 2,5% gada laikā, bet pakalpojumu cenu gada izaugsme bija 3,3%, kas ir līdzīgs temps kā iepriekš.

Kā bija gaidāms, inflācijas temps paātrinās. Jūlijā un augustā tā sasniegs šā gada kulmināciju, pēc tam temps nedaudz kritīsies. Cenu pieaugums precēm turpināsies lēnāk nekā pakalpojumiem, ko stimulē straujais darba samaksas kāpums un aktīvais patēriņš. Šobrīd redzamākās pārmaiņas gada otrajā pusē sagaida gāzes un siltumenerģijas tarifus. Naftas cenas izmaiņas ir lielais nezināmais, kas var inflācijas tempus paātrināt. Jūtamāks iespaids inflācijā parādītos uz gada beigām un nākamgad. Ņemot vērā pērnā gada kāpumu, pārtikas cenu inflācija saglabājas mērena. Taču sagaidāms, ka sausums būs viens no faktoriem, kas atsevišķiem produktiem cenas palielinās. Neskatoties uz pašreizējām tendencēm, tā iedzīvotāju pirktspējai kaitēt nespēs un turpinās palielināties straujāk nekā inflācija. Latvijas inflācijas prognoze šim gadam saglabājas 2,7% apmērā.

Turpmākajos mēnešos varam sagaidīt līdzīgu vai nedaudz straujāku inflāciju, proti, gada inflācijas tempi svārstīsies tuvu 3,0% atzīmei.

Straujāku patēriņa cenu kāpumu jūnijā galvenokārt noteica ar transportu un ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu izaugsme. Transporta kategorijā auga degvielas cenas. Tās palielinājās naftas cenas kāpuma ietekmē, ko novērojām maija beigās un jūnija sākumā. Mēneša laikā degvielas cenas kāpa par vairāk nekā 4%. Tādējādi par degvielu bija jāmaksā par aptuveni 17% vairāk nekā pērnajā jūnijā. Mājokļa kategorijā auga ūdensapgādes un citu ar mājokli saistītu pakalpojumu cenas. Mēneša laikā cenas augušas par nedaudz virs 3%, bet gada laikā – par vairāk nekā 6%. Tas lielā mērā saistāms ar "Rīgas ūdens" ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu kāpumu, kas stājās spēkā 1. jūnijā.

Šī gada pirmajā pusgadā vidējā gada inflācija bijusi 2,2%. Ņemot vērā dažādus gada inflāciju paaugstinošus faktorus, turpmākajos mēnešos, piemēram, ar naftas cenu saistītos, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās starp 2,5% un 3,0%.

Gada inflācija pagājušajā mēnesī ievērojami pieauga – no 2,3% maijā līdz 2,8% jūnijā. Parasti šajā mēnesī cenu pieaugums ir ļoti neliels (vidēji 0,2% iepriekšējos septiņos gados), bet šoreiz mēneša inflācija bija lielākā kopš 2008. gada.

Kā jau vienmēr, atsevišķu preču un pakalpojumu cenas aug, taču šajā mēnesī vēl pirms izpārdošanas sezonas kulminācijas jūlijā lejup sāk "planēt" apģērbu un apavu cenas. Tāpat lētāki kļūst svaigi augļi un dārzeņi. Tas viss notika arī šogad, taču patērētāju maciņos iedzēla aprīlī un maijā notikušā naftas cenu kāpuma sekas.

Vairāk nekā 2/3 visas mēneša inflācijas veidoja transporta izmaksu kāpums, tās arī bija "atbildīgas" par gandrīz trešdaļu gada inflācijas. Tātad, ja izslēdzam degvielas faktoru, šī gada jūnijā inflācija bija šim mēnesim raksturīgā līmenī. Maijā benzīna cena Roterdamā eiro izteiksmē sasniedza augstāko punktu kopš 2014. gada jeb 647 eiro par tonnu. Līdz 20. jūnijam tā samazinājās, noslīdot zem 600 eiro. Jūnija beigās cena atkal kāpa, bet palika zem maija maksimuma, šobrīd tā svārstās ap 620 eiro. Mazās dienišķās biržas svārstības degvielas uzpildes stacijās nav redzamas; maija biržas notikumu sekas jau ir izpaudušās.

Gada inflācija pēc pusgada ilguša izteikta mērenības perioda, kad tā bija ap 2%, ir ievērojami pieaugusi, jūnijā sasniedzot 2,8%. Šis ir skaitlis, kuru varēs iegūt, apaļojot gada inflācijas līmeni šī gada atlikušajos mēnešos. Jūlijā gada inflācija vēl pieaugs, visdrīzāk pārsniedzot 3%, bet augustā tā varētu samazināties, jo pērn augustā sezonālā deflācija bija ļoti vāja – cenas samazinājās tikai par 0,2%.

Gada vidū ir pieaugusi tabakas produktu akcīze, bet citi iemesli inflācijas kāpumam tuvākajā laikā nav redzami. Runājot par nedaudz tālāku nākotni, pat pie labvēlīgām pasaules biržu līkņu konfigurācijām un mijiedarbībām inflācijas pazemināšanās ievērojami zem pašreizējā līmeņa nav gaidāma. Algu kāpuma temps dažādos ceturkšņos stipri svārstās, taču kopējā tendence kopš 2011. gada ir paātrinājums.

Latvijā ilgstoši bijusi zemāka inflācija nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet diez vai tas tā var turpināties mūžīgi. Pagaidām pakalpojumu cenu inflācija, kas pirmā varētu signalizēt par to, ka darbaspēka izmaksu kāpums jau plūst pāri malām, labi turas rāmjos – jūnijā pakalpojumu cenas bija par 3,3% augstākas nekā pirms gada. Tas ir pat mazāk nekā vidēji šogad, tikai par 0,1 procentpunktu vairāk nekā vidēji pērn.

Hrestomātisks piemērs pakalpojumu veidam, kas īpaši labi ilustrē situāciju darba tirgū, ir friziera pakalpojumi, jo to izmaksās algām ir īpaši liela daļa, citi izdevumi ir mazi. Pērn vidēji to cenas auga par 2,2%, bet šī gada maijā un jūnijā jau 5,5%. Īpaši jūtīgas pret algu kāpumu varētu būt arī viesnīcu un restorānu, atpūtas un kultūras pasākumu cenas, bet tās gada laikā ir augušas vien par 2,7% un 0,1%.

Neskatoties uz to, ka šā gada jūnija beigās naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un citas pasaules lielākās naftas ieguvējvalstis vienojās par naftas ieguves apjomu palielināšanu, naftas cenas pasaules biržās turpina palielināties, un jūlija vidū "Brent" markas jēlnaftas cena par vienu barelu pietuvojās 80 ASV dolāru atzīmei. Naftas cenu kāpumu šobrīd ietekmē gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori. Sliktā ekonomiskā situācija Venecuēlā, atjaunotās sankcijas pret Irānu un iespējami naftas piegādes traucējumi no Norvēģijas sakarā ar gaidāmo šīs valsts naftas ieguves uzņēmumu darbinieku streiku negatīvi ietekmē naftas piedāvājumu pasaules biržās.

Savukārt, augošais degvielas patēriņš, it īpaši ASV, saistībā ar vasaras atvaļinājumu periodu ietekmē naftas cenu no pieprasījuma puses. Tādējādi naftas cenas pasaules biržās palielinās un tiešā veidā atspoguļojas arī degvielas uzpildes stacijās Latvijā. Tā jūnijā degvielas cenas bija par 17,5% augstākas nekā iepriekšējā gada jūnijā, kas ir straujākais pieaugums kopš 2017. gada aprīļa. Augstākas degvielas cenas izskaidro 1 procentpunktu no patēriņa cenu izmaiņām jūnijā, kas ir lielākā ietekme starp visām preču un pakalpojumu patēriņa grupām.

Ja naftas cenas būtiski nemainīsies un svārstīsies ap 80 ASV dolāriem par barelu, sagaidāms, ka degvielas cenu kāpums Latvijas degvielas uzpildes stacijās turpmākajos šā gada vasaras mēnešos paliks tikpat straujš kā jūnijā.

No citām patēriņa precēm, kam jūnijā bija būtiska ietekme uz inflācijas līmeni, jāatzīmē mājokļa uzturēšanas preču un pakalpojumu patēriņa grupa. Cietais kurināmais bija par 16,7% dārgāks nekā pirms gada, savukārt siltumenerģija sadārdzinājusies par 2,8%. Būtiski sadārdzinājās ūdensapgādes pakalpojumi mājsaimniecībām no 3,3% cenu pieauguma vidēji iepriekšējos piecos mēnešos līdz 6,4% jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Cenu palielinājumu jūnijā noteica jaunie SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kuri stājas spēkā tieši šā gada 1. jūnijā.

Pārtikas cenas kopumā šobrīd praktiski neietekmē inflācijas līmeni, jo jūnijā pārtika bija tikai par 0,4% dārgāka nekā pirms gada, un tās devums patēriņu cenu kāpumā jūnijā veido vien 0,1 procentpunktu, kas, salīdzinot ar degvielas devumu, ir niecīgs. Taču pārtikas preču grupā vērojama būtiska cenu izmaiņu variācija starp dažādiem pārtikas produktiem. Piemēram, makaronu izstrādājumu, svaigo un atdzesēto zivju cena bija par aptuveni 11% zemāka nekā iepriekšējā gada jūnijā, un cukurs bija par 31% lētāks. Savukārt olas bija par 10,9% un sviests par 20% dārgāks. Tādējādi tādi cenu lēcieni dažādos virzienos izslēdz viens otru un pārtikas preču grupas vidējais kāpums nav būtisks. Latvija nav izņēmums, un līdzīgi augstākminēto pārtikas cenu pieaugumi un kritumi vērojami arī pasaules tirgos.

Sagaidāms, ka patēriņa cenu izmaiņu dinamika turpmākajos vasaras mēnešos kopumā saglabāsies tādi pati kā jūnijā. Tomēr augošo naftas cenu dēļ, kā arī ņemot vērā inflācijas palielinošo ietekmi no augstākiem ūdensapgādes, kā arī augstākiem dabasgāzes tarifiem, kuri stāsies spēkā šā gada jūlijā, inflācija pietuvosies 3% līmenim.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 4,5% un tās kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pēc straujā kāpuma aprīlī-maijā, pasaules naftas cenām jūnijā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 3%. Mēneša vidū tās samazinājās līdz 72 USD par barelu, ko galvenokārt noteica OPEC dalībvalstu vienošanās paaugstināt jēlnaftas ieguves apjomu. Tomēr mēneša beigās naftas cenas atkal pieauga līdz 77 USD par barelu, kas saistīts ar ASV pieprasījumu citām valstīm visā pasaulē līdz š.g. 4. novembrim pārtraukt naftas importu no Irānas.

Cenas jūnijā būtiski pieauga arī pakalpojumiem – par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Cenas jūnijā palielinājās arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Cenas pārtikai pieauga par 0,2%. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam kartupeļiem. Cenas pieauga arī gaļai, bet samazinājās svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pasaules pārtikas cenas jūnijā samazinājās pēc kāpuma iepriekšējos četros mēnešos. Jūnijā, salīdzinot ar maiju, tās samazinājās par 1,3%, ko ietekmēja cenu kritums visās produktu grupās, izņemot cukuru un gaļu. Pasaules pārtikas cenu kritums saistīts ar augsto konkurenci.

Lielākā pazeminošā ietekme jūnijā bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas jūnijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 2,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem.

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 2,8%. Gada vidējā inflācija bija 2,4 procenti.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā vērotajai. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija, kā tas labi redzams jūnija datos, joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.