Dombrovskis skaidroja, ka jūnijā notikušajā G7 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē, kur viņš pārstāvēja Eiropas Savienību (ES), kriptoaktīvs lietots kā atbilstošākais termins.
"Jāuzsver, ka ir tāds kā starptautisks konsenss, ka tā jau nemaz nav valūta. Drīzāk varētu runāt par virtuālajiem aktīviem. G7 ietvarā to sauc par "crypto assets"," stāstīja Dombrovskis.
"Līdz ar to, tā kā tā nav valūta, tad ir jautājums, kas tas īsti ir un kāda ir piemērojamā juridiskā bāze – vai tie ir vērtspapīri vai kāda cita veida aktīvi. Eiropas Savienībā plānojam līdz gada beigām pabeigt juridisko izvērtējumu, un daļa no prasībām samērā drīz varētu stāties spēkā, piemēram, attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar cīņu pret naudas atmazgāšanu," norādīja EK priekšsēdētāja vietnieks.
Viņš piebilda, ka gan biržām, gan citiem tirgus spēlētājiem, kas tieši darbojas ar kriptoaktīviem, tiks piemērotas direktīvas par cīņu ar naudas atmazgāšanu prasības.
VID gaida likumdevēja izvēli
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) savos skaidrojumos izmanto terminus "virtuālā valūta" un "kriptovalūta", paskaidrojot, ka tā pēc savas būtības Latvijā ir uzskatāma par preci jeb produktu.
VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa portālam "Delfi" skaidroja, ka dienestā īpašas diskusijas par to, kādu vārdu savienojumu izvēlēties, nav notikušas.
"Nākotnē lietosim to vārdu, kuru likumdevējs iestrādās normatīvajos aktos," sacīja Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Viņa piebilda, ka visa Eiropa šobrīd taustās, meklējot precīzākos skaidrojumus, tāpēc VID šobrīd nav gatavs pārspriest, kāpēc un kā tieši izvēlējies konkrēto terminu. Tas pieņemts izmantošanā, ņemot vērā tā publisko popularitāti un lietojumu.
VID vairākkārt skaidrojis, ka "virtuālā valūta" nav oficiāla valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai.
Tāpat VID precizējis: "Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam."
Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis un cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
