'Rīgas dzirnavnieks': šogad graudi padevušies labāki tajos laukos, kuri nav mēsloti  (11)

"Šogad nevar runāt par izcilu graudu ražu, jo ilgstošā sausuma dēļ graudi ir sīki, un līdz ar to tilpummasa tiem būs daudz mazāka nekā citus gadus. Šī iemesla dēļ lauksaimnieki jau šobrīd prognozē pietiekami nopietnus zudumus no hektāra. Atsevišķi zemnieki saka, ka ražas apjomi varētu būt mazāki pat par pusi, nekā bijis cerēts sējot. Tomēr satraukumam par pārtikas graudu trūkumu pagaidām nav pamata, jo sējumiem Vidzemē un Latgalē ir pietiekama kvalitāte, lai kvalificētos pārtikas graudiem," skaidro AS "Rīgas dzirnavnieks" direktore Anita Skudra.

Viņa atzīst, ka, lai gan šogad ilgstoša sausuma dēļ graudu kvalitāte būs zemāka, tomēr šobrīd izskatās, ka zemnieki spēs nodrošināt uzņēmumu ar pārtikas kvalitātes prasībām atbilstošiem graudiem – kviešiem, rudziem un auzām. Tā uzņēmums secinājis pēc sadarbības partneru labības lauku apsekošanas dažādos reģionos. Šobrīd lielākās cerības tiek liktas uz graudiem pārtikai Vidzemē un Latgalē.

Šogad bez sausuma daudzus sējumus piemeklējusi vēl cita problēma – insektu uzlidojums, kas arī kaitēja graudiem. Vēl interesants fakts – graudi ir padevušies labāki tajos laukos, kuri nav mēsloti, kas ir pretstatā ierastajai praksei.

Vissliktākā situācija ir ar vasarājiem (kviešiem) – to ražas ir sliktas visos reģionos. Vidzemē zemniekiem nav sūdzību par rudziem un auzām, ir arī ziemāji. Neskatoties uz lietavām pērn, arī sadarbības partneru saimniecības Latgalē spēs nodrošināt plānotos apjomus gan rudziem, gan auzām, gan kviešiem. Sliktāka situācija ir laukiem Kurzemē, kur atsevišķām saimniecībām graudus būs izdevīgāk nodot lopbarībā, jo tie padevušies ļoti sīki.

Jāmin, ka vēl sliktāka situācija ar graudiem ir atsevišķos reģionos Lietuvā. Tur zemnieki prognozē ražas zudumu līdz pat 80%.

"Rīgas Dzirnavnieks" jau sagatavojies jaunajai ražas sezonai un ir gatavs jaunās graudu ražas pieņemšanai no zemniekiem. Turpinot uzņēmuma attīstību Latvijā un eksporta tirgos, tas plāno jaunajā sezonā iepirkt līdz 150 000 tonnas graudu – kviešus, rudzus un auzas.