Lauksaimniecība ir nozīmīgs ekonomikas sektors Eiropas Savienībā (ES), tādēļ ikreiz, kad tiek spriests par šīs nozares politikas maiņu, sākas ne mazums diskusiju un kaislību. Pēdējā laikā viens no karstākajiem kartupeļiem, par ko savs sakāmais bijis teju ikvienam, ir Kopējā lauksaimniecības politika (KPL). Tās ēnā palicis Eiropas Parlamenta (EP) jūlija sesijā apstiprinātais ziņojums par Integrēto lauksaimniecības statistiku – politikas veidošanas pamatakmeni. Līdz ar šo regulu lauksaimniecības datu vākšanai un apkopošanai jākļūst vienkāršākai un lētākai, bez liekiem administratīviem šķēršļiem, portālam "Delfi" teica par ziņojumu EP atbildīgā deputāte Marija Gabriela Zoana (S&D) no Rumānijas.
Saskaņā ar Zoanas pausto jaunā pieeja statistikai ļaus iegūt daudz precīzākus datus un līdz ar to izstrādāt labākas nozaru politikas, vienlaikus neceļot administratīvo slogu un izmaksas. "Paredzamība un elastība ir divi būtiskākie šī ziņojuma aspekti. Kopumā tas ir tehnisks ziņojums, un tas nav par ražošanu," uzsvēra EP deputāte.
Kā skaidro Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, regulas projekts par integrēto lauksaimniecības statistiku nenosaka jaunu lauksaimniecības statistiku, bet gan pilnveido un aktualizē jau esošo lauksaimniecības skaitīšanas kārtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
