"Eko osta" vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi". Kā apgalvo "Eko ostas" pārstāvji, visi 2014. gada 7. oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015. gadā.
""Skonto būve", iespējams, ļaunprātīgi ir izmantojis apakšuzņēmēja uzticību un godprātību. Saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu katru mēnesi pēc paveiktajiem darbiem "Eko osta" sagatavoja un iesniedza "Skonto būvei" septiņus izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktus, kas iesniegti par paveiktajiem darbiem laika periodā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada augustam. No minētajiem septiņiem aktiem "Skonto būve" ir parakstījusi pirmos trīs aktus, bet apmaksājusi tikai divus. "Skonto būve" neparaksta pieņemšanas nodošanas aktus, aizbildinoties ar to, ka šos darbu izpildes aktus neparaksta VVD nozīmēts inženieris. Otrs iegansts daļai neparakstīto aktu ir "Skonto būves" nesaņemtā apmaksa no VVD puses," norāda "Eko osta".
"Eko osta" pārstāvji arī uzsver, ka būvniekiem saistošie Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) iekārtu piegādes, projektēšanas-būvniecības darbu līguma noteikumi paredz - ja 28 dienu laikā inženieris nav iesniedzis pieņemšanas-nodošanas apstiprinājumu vai to ir noraidījis un darbi atbilst līguma prasībām, tiek uzskatīts, ka pieņemšanas-nodošanas apstiprinājums izdots pēdējā šī perioda dienā.
"Eko osta" ieskatā "Skonto būve" ir arī maldinājusi uzņēmumu, jo, zinot apstākli, ka apakšuzņēmēja iesniegtie darbu akti netiks vērtēti un attiecīgi nebūs apmaksāti strīda ar VVD dēļ, nekavējoties neapturēja līguma darbību un turpināja no "Eko ostas" saņemt pakalpojumus.
Līdz ar prasību piedzīt apmaksu par paveiktajiem darbiem un līgumsodu, "Eko osta" vēršas tiesā ar prasību atzīt par spēkā neesošu līguma punktu, kas paredz kārtību, kādā notiek apmaksa par paveiktajiem darbiem.
Jau ziņots, ka Zemgales rajona tiesa 6. jūlijā noraidīja "Eko osta" maksātnespējas pieteikumu pret "Skonto būve".
Savukārt "Skonto būves" pārstāvji iepriekš paziņojuši, ka uzņēmums vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs pret "Eko ostu", vainojot to nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanā pret būvfirmu. Atbilstoši Krimināllikuma 214. pantam "Skonto būve" aicinās ierosināt kriminālprocesu pret "Eko ostu" par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Būvfirmā minēja, ka "Eko osta" pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem.
"Eko osta", pēc "Firmas.lv" datiem, reģistrēta 1999. gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 2 161 737 eiro. Kompānijas lielākais dalībnieks ir Andrejs Laškovs (95%). 2016. gadā "Eko osta" strādāja ar apgrozījumu 4,185 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,1 reizi un bija 173 568 eiro. Kompānijas pagājušā gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.
SIA "Skonto" būve dibināta 1995. gadā. Tās apgrozījums 2016. gadā bija 31,148 miljoni eiro, bet peļņa 1,479 miljoni eiro. 2017.gada finanšu dati vēl nav publiskoti. Uzņēmums pieder SIA "Skonto Construction" (95%) un SIA "M investīciju fonds" (5%). "Skonto Construction" pilnībā pieder SIA "GRF", kas savukārt pieder uzņēmējam Guntim Rāvim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
