Eksperti: būvniecības bums stutē Latvijas ekonomikas izaugsmi  (80)

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir turpinājusi ļoti strauji augt, salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni ekonomika nu ir par 5,1% lielāka, tomēr jāņem vērā, ka daļēji tas noticis, pateicoties lielākam darba dienu skaitam nekā pirms gada. Bez šī efekta izaugsme ir ievērojami mērenāka jeb 4,2%.

Mīnusi šogad turpinās dominēt finanšu nozarē, kas uz leju vilks kopējo eksporta veikumu. Tādēļ iekšzemē, pateicoties situācijai darba tirgū, algu kāpumam, uz priekšu ekonomiku dzīs patēriņš. Šobrīd spēcīgais būvniecības veikums krietni paceļ kopējos izaugsmes rādītājus un izlīdzina problemātisko sektoru veikumu, tomēr sektora sakaršana rada jautājumus par tā ilgtspēju un nepieciešamajiem risinājumiem.

Tam ir jāpievērš uzmanība, bet situācija vēl nav bīstama. Būvniecības pieauguma temps nav ilgtspējīgs, taču tas nenozīmē, ka sasniegtais būvniecības apjoms nav ilgtspējīgs. ES fondu finansējums mazināsies, taču naudas ienākšana nozarē no citiem avotiem var pieaugt. Ievērojot lielo potenciālo pieprasījumu pēc kvalitatīviem mājokļiem un ļoti zemo mājsaimniecību parādsaistību līmeni, ir iespējams spēcīgs mājokļu celtniecības bums.

Neskatoties uz visiem šķēršļiem un riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps 2. ceturksnī ir paātrinājies līdz 5,1% (1. ceturksnī 4,2%). Pārsteidzošā tempā tupina augt būvniecības apjomi, kas gada laikā ir palielinājušies par 32%. Bums šajā nozarē vēl labu laiku turpinās valdīt. Ieplūstošie fondi un labvēlīgais noskaņojums to nodrošinās, reizē audzējot izmaksas un finanšu problēmas (pat nopietnas) tiem būvniekiem, kas būs nosolījuši objektus par "klusā perioda" cenām. Tas diemžēl ir šī buma paradokss. Tāpat pēdējos mēnešos augusi tirdzniecības aktivitāte, par ko šobrīd signalizē pieaugums mazumtirdzniecībā (+6%). Visticamāk, ka labs pieaugums uzrādīsies arī izklaides, ēdināšanas un atpūtas pakalpojumos, tūrismā. Patēriņš ir iesilis, un labvēlīgi nosacījumi saglabāsies, taču tie būs raksturīgāki reģionālajiem centriem.

Savukārt aktivitātes pieaugums rūpniecībā ir palēninājies līdz 2%. Šo palēnināšanos ietekmē sausie laikapstākļi, kā dēļ sarukusi elektroenerģijas ražošana. Tomēr arī apstrādes rūpniecības apjomu kāpums palēninās, ko ietekmē globālās konjunktūras, pagaidām vēl nelielas, vājināšanās. Tas ir nedaudz dīvaini, taču otrajā ceturksnī sagaidāma krītoša aktivitāte nekustamā īpašuma sektorā. Tas apliecina, ka tirgus aktivizēšanās buksē un arī turpmāk strauji pavērsieni izpaliks. Pārsteigumus ir sagādājis tranzīta sektors, kas otrajā ceturksnī būs devis pozitīvu ieguldījumu, tomēr tā, visticamāk, ir īslaicīga tendenču maiņa.

Mīnusi šogad turpinās dominēt finanšu nozarē, kas uz leju vilks kopējo eksporta veikumu. Tādēļ iekšzemē, pateicoties situācijai darba tirgū, algu kāpumam, uz priekšu ekonomiku dzīs patēriņš. Šobrīd spēcīgais būvniecības veikums krietni paceļ kopējos izaugsmes rādītājus un izlīdzina problemātisko sektoru veikumu, tomēr sektora sakaršana rada jautājumus par tā ilgtspēju un nepieciešamajiem risinājumiem. Respektīvi, tas paver iespējas atgriezt aizbraucējus, bet radīs sarežģījumus citām nozarēm, kā dēļ, iespējams, jādomā par aktīvāku ārvalstu darbinieku piesaisti, vai arī vēlāk strauji atplūdi radīs jaunus emigrācijas viļņa riskus.

Trešajā ceturksnī izaugsmes temps būs zemāks bāzes dēļ. Kritums primāri sagaidāms graudu eksportā un lauksaimniecībā. Patēriņš turpinās vilkt izaugsmi, kaut eksportā situācija varētu sarežģīties un tā pieaugums bremzēties. Kopumā šis gads ekonomikā būs veiksmīgs. Tajā pašā laikā darbaspēka jautājums prasīs arvien lielāku uzmanību un ātrākus risinājumus, jo ar šo problēmu saskaras praktiski visas reģiona ekonomikas. Pērn ekonomika sasniedza 4,5% pieaugumu un līdzīgs temps ir turējies arī gada pirmajā pusē. Tomēr viss norāda, ka atrodamies izaugsmes augstākajā punktā. Šā gada izaugsmes prognoze ir 3,7%.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir turpinājusi ļoti strauji augt. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni ekonomika nu ir par 5,1% lielāka, tomēr jāņem vērā, ka daļēji tas ir, pateicoties lielākam darba dienu skaitam nekā pirms gada. Bez šī efekta izaugsme ir ievērojami mērenāka jeb 4,2%. Turklāt izlīdzinātie dati norāda uz izaugsmes palēnināšanos gan pret iepriekšējo ceturksni (0,8% pret 1,5%), gan pērnā gada attiecīgo ceturksni (4,2% pret 4,8%).

Mazumtirdzniecībā kāpums kļuva spēcīgāks (6% gada laikā), bet atkal tikai darba dienu efekta dēļ. Visticamāk, mājsaimniecību patēriņš turpinājis spēju izaugsmi līdz ar strauju algu kāpumu. Patērētāju noskaņojums otrajā ceturksnī bija praktiski tikpat labs kā pirmajā ceturksnī, un ne tikai laiks ārā ir karsts, bet arī darba tirgus turpina uzsilt.

Turpinājās strauja izaugsme būvniecībā (32% gada laikā). Sagaidāms, ka būvniecība turpinās būt visstraujāk augoša nozarēm arī turpmākajos ceturkšņos, ko veicina raita ES fondu projektu īstenošana. Tas norāda uz strauju investīciju izaugsmi.

Rūpniecībā izaugsme gan ir kļuvusi lēnāka (2%), pat neskatoties uz pozitīvu darba dienu efektu. Eksports otrajā ceturksnī, visticamāk, būs audzis nedaudz lēnāk, tomēr tas vēl arvien saglabājas diezgan robusts, neskatoties uz protekcionisma vilni pasaulē.

Nerezidentu plūsmas Latvijas finanšu sektorā turpina mazināties, bet pagaidām ietekme uz ekonomiku ir diezgan gausa. Finanšu sektora ieguldījums ekonomikā neapšaubāmi turpinās krist, bet pagaidām to kompensē straujš kāpums citos sektoros. Nerezidentu plūsmu mazināšana notiek lēnāk, nekā atbildīgas iestādes apgalvoja gada sākumā un, visticamāk, arī turpināsies ilgāk. Līdz ar to tas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai šī, bet arī nākamā gada IKP izaugsmi.

Gaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos Latvijas ekonomika būs gana stipra, lai tiktu galā ar nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Ņemot vērā ļoti spēcīgu sniegumu gada pirmajā pusē, visticamāk, ekonomikas izaugsme šogad būs spējāka par aprīlī prognozētajiem 3%. Tomēr skaidrs, ka ekonomikas cikls jau sāk nobriest, un izaugsme turpinās pakāpeniski palēnināties. Proti, gan vietējie darbaspēka un jaudu ierobežojumi kļūst arvien asāki, gan arī Eiropā izaugsme sāk lēnām bremzēties.

Lēnāks ir arī pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Sešus ceturkšņus pēc kārtas IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu auga vismaz par 1,4%, kas ir izcils sasniegums. Šī gada otrajā ceturksnī izaugsme piebremzējās līdz 0,8%. Finanšu pakalpojumu eksporta sašaurinājumam, kā arī neveiksmīgu sakritību virknei rūpniecībā ir bijusi ietekme. Šo faktoru ietekmei trešajā ceturksnī mazinoties, izaugsme ceturkšņu griezumā atkal varētu paātrināties.

Ir labi, bet var vēl labāk

Maijā un jūnijā šķita, ka martā publicētā "Luminor" prognoze par IKP pieaugumu Latvijā šogad (4,2%) būs jāsamazina, taču šobrīd tā izskatās lieliski. Šķiet, ka izaugsme gadā kopumā varētu būt pat nedaudz straujāka, kaut lēnāka par gada pirmajā pusē sasniegtajiem 4,6%. Taču tā jau ir matu skaldīšana, jo līdz gada beigām vēl ir pieci mēneši, kas mūsdienās ir ļoti ilgs laiks. Nākotnes gaidu gaišajā pusē ir "dabiskā" ekonomikas cikla attīstība lielāka optimisma, tātad straujāka patēriņa un investīciju kāpuma virzienā. Savukārt risku pusē ir pēdējā laikā bieži pieminētie politiskie riski un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi.

Šobrīd nevar apgalvot ne to, ka izaugsme paātrinās, ne arī to, ka notiek pretējais. Ekonomika aug spēcīgi, turpinot kausēt lielās krīzes atstāto negatīvo nākotnes gaidu ledus kluci cilvēku prātos, taču tas notiek lēnām. Detalizētāka informācija par ekonomikā un jo īpaši darba tirgū notiekošo ļauj vismaz cerēt, ka tā izrādīsies tikai "iesildīšanās". Te gan ir runa par optimistisko scenāriju, jo prognozēt ir grūti, jo īpaši nākotni.

Ir jāskatās visa datu kopaina, lai saprastu, ka populārie vērtējumi par potenciālo jeb ilglaicīgi uzturamo IKP pieauguma tempu, kas it kā esot ap trīs procentiem, ir ārkārtīgi nosacīti. Tajos ir ļoti liela "apļveida" loģikas deva jeb pārāk tālejošu secinājumu izdarīšana uz pagātnes notikumu bāzes. Iedzīvotāju skaits pagātnē ir samazinājies, taču augot ekonomikai, tas atkal var paātrināties, tādējādi palielinot izaugsmes potenciālu un tā tālāk.

Jau ir zināms, ka šī gada pirmajā pusē nodarbinātības pieaugums ir paātrinājies, par spīti vispārējām runām par darbaspēka trūkumu. Tāpat ir zināms, ka pasažieru neto plūsma lidostā un trīs jūras ostās četros ceturkšņos līdz šī gada vidum kļuva pozitīva pirmo reizi kopš 2005. gada jeb datu pieejamības sākuma.

Strauji aug būvniecība, bet, vai ilgtspējīgi?

Uzmanību pelna arī dažādu nozaru attīstības temps. Gada pirmajā pusē celtniecība augusi vairāk nekā par 30%, bet apstrādes rūpniecība tikai par ~3%. Tam ir jāpievērš uzmanība, bet situācija vēl nav bīstama. Būvniecības pieauguma temps nav ilgtspējīgs, taču tas nenozīmē, ka sasniegtais būvniecības apjoms nav ilgtspējīgs. ES fondu finansējums mazināsies, taču naudas ienākšana nozarē no citiem avotiem var pieaugt. Ievērojot lielo potenciālo pieprasījumu pēc kvalitatīviem mājokļiem un ļoti zemo mājsaimniecību parādsaistību līmeni, ir iespējams spēcīgs mājokļu celtniecības bums. Rūpniecības jaudu noslodze ir sasniegusi vēsturiski augstāko punktu, jaunu jaudu izvietošanai vajadzēs jaunas ēkas.

Rūpniecības pieauguma temps ir problēma. Daļēji to risinās nozares struktūras maiņa, kāpjot strauji augošās metālapstrādes un mašīnbūves, kā arī ķīmijas ražošanas īpatsvaram. Daļēji šo problēmu risinās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta kāpums. Tie var pildīt lomu, kuru ekonomikā tradicionāli pilda rūpniecība – atvest naudu no ārzemēm. Rūpniecībai nākotnē nebūs tāda loma kā politikas veidotāju iztēlē – ekonomikai, tā teikt, var būt pašai savi ieskati par to, kā panākama lielāka labklājība.

Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinoši spēcīga izaugsme saglabājusies arī ceturkšņa griezumā, un IKP, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,8% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem.

Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, acīmredzams, ka galvenā izaugsmes nodrošinātāja otrajā ceturksnī ir bijusi būvniecības nozare, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājusies par 32%, uzrādot gandrīz tikpat lielu kāpumu kā pirmajā ceturksnī, kad nozare bija augusi par 35,7%. Tomēr būvniecības apjomi otrajā ceturksnī ir daudz lielāki nekā gada pirmajos mēnešos, attiecīgi dodot daudz lielāku ieguldījumu ekonomikas kopējā izaugsmē. Būvniecības kāpumu, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina nodrošināt straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieplūde, bet vienlaikus palielinās arī privāto investīciju apjomi tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku būvniecībā.

Vienlaikus ar būvniecības un investīciju kāpumu otrajā ceturksnī ir saglabājušies arī salīdzinoši labi ārējās vides nosacījumi, veicinot preču un pakalpojumu eksporta kāpumu. Latvijas preču eksports faktiskajās cenās aprīlī un maijā bija audzis par gandrīz 12%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kamēr pirmajā ceturksnī pieauguma temps bija nedaudz zemākā 7,5% līmenī. Tāpat pakalpojumu eksporta pieaugums aprīlī-maijā paātrinājies līdz 8,0%, salīdzinot ar 1,8% pirmajā ceturksnī.

Preču eksporta pamatā esošā apstrādes rūpniecība pēdējos mēnešos bija demonstrējusi stabilus pieauguma tempus, būtiskāko devumu nozares kopējā izaugsmē saglabājot kokapstrādes nozarei, kā arī spēcīgi augot nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanai, gatavo metālizstrādājumu ražošanai un mašīnbūvei. Apstrādes rūpniecības pieaugums otrajā ceturksnī pilnībā ļāvis kompensēt laika apstākļu ietekmēto kritumu enerģētikā, un rūpniecības nozare kopumā otrajā ceturksnī uzrādījusi 2% pieaugumu.

Savukārt pakalpojumu eksportā jūtams uzlabojums otrajā ceturksnī bija vērojams transporta pakalpojumos, un arī pārējo pakalpojumu eksports audzis straujāk nekā gada pirmajos mēnešos. Transporta nozarē pēc gada sākumā piedzīvotā krituma kravu apgrozījums Latvijas ostās otrajā ceturksnī bijis par 8,9% lielāks nekā pirms gada, bet kravu apjomi dzelzceļā auguši par 15,5%. Būtiskākais devums šeit bijis Krievijas ogļu tranzīta pieaugumam, kā arī stabili augošajiem ģenerālkravu pārvadājumiem.

Dati par mazumtirdzniecības pieaugumu par 6% savukārt apstiprina, ka arī privātā patēriņa pieaugums otrajā ceturksnī saglabājas spēcīgs, un to veicina gan algu pieaugums, gan arvien augošā nodarbinātība un bezdarba samazināšanās. Budžeta izpildes dati uzrāda arī stabilu sabiedriskā patēriņa un investīciju kāpumu, kur izdevumi investīcijām pamatkapitālā otrajā ceturksnī bijuši par 23,2% lielāki nekā pirms gada.

Kopumā visi šie pozitīvie faktori spējuši vairāk nekā kompensēt finanšu sektora sašaurināšanos, kur tāpat kā pirmajā ceturksnī turpināja samazināties nerezidentu biznesa apkalpošana un ceturksnī sagaidāms divciparu procentos mērāms kritums. Pēdējos mēnešos gan nerezidentu noguldījumu samazināšanās kļuvusi ievērojami lēnāka, liekot secināt, ka būtiska biznesa sašaurināšanās līdz gada beigām vairs nav gaidāma un kopējā negatīvā ietekme mazināsies.

Arī ārējie faktori joprojām saglabājas Latvijas ekonomikas izaugsmei labvēlīgi, ļaujot sagaidīt stabili augstu izaugsmi arī nākamajos ceturkšņos. Šeit gan jāatzīmē, ka ekonomiskā situācija pasaulē vairs nav tik optimistiski vērtējama kā gada sākumā. Neskatoties uz neseno ASV un ES vienošanos par jaunu tirdzniecības ierobežojumu neieviešanu, pasaulē joprojām saglabājas augošas protekcionisma tendences, kavējot globālo tirdzniecību un vājinot Latvijas eksporta iespējas. Arī ES ekonomikas izaugsme vairs nav tik strauja, kā tika sagaidīts iepriekš, un vadošās starptautiskās organizācijas jau ir sākušas mazināt Eiropas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, to balstot galvenokārt uz lēnākiem izaugsmes tempiem eirozonas lielajās valstīs, pirmkārt, Vācijā. Kopumā, pēc jaunākajām Eiropas Komisijas prognozēm, ES ekonomika šogad varētu augt par 2,1%, salīdzinot ar pavasarī prognozētajiem 2,3%. Arī Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu izaugsmes prognozes kopumā ir nedaudz samazinātas un ir par 0,1 procentpunktu zemākas nekā pavasarī, tomēr Latvijas tirdzniecības partnervalstu kopējā izaugsme ar 2,7% joprojām saglabājas būtiski augstāka nekā vidēji ES.

Vienlaikus ar ārējo risku paaugstināšanos jāpiemin, ka arī iekšējie riski Latvijas ekonomikas attīstībai pašlaik ir vairāk lejupvērsti, īpaši saistībā ar situāciju darba tirgū, kur vienlaikus ar augošo pieprasījumu samazinās darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un atsevišķās jomās jau ir iezīmējies darbaspēka trūkums. Tas vienlaikus ar produktivitātes pieaugumam neatbilstošu algu kāpumu un nepietiekamām investīcijām ražojošajās nozarēs potenciāli var samazināt ekonomikas izaugsmes tempus nākamajos gados, kamēr tuvāko ceturkšņu izaugsmei priekšnosacījumi vēl aizvien ir visai labi.