OIK sistēmu rosina atcelt, ieviešot nodokli un 'zaļos sertifikātus'  (168)

''Pats OIK nav makroekonomiska kļūda, bet gan veids, kā Latvija to ieviesa,'' teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), piebilstot, ka piedāvātais risinājums esot kā stratēģisks, tā taktisks.

Darba grupa piedāvā no nākamā gada uz diviem gadiem atkal ieviest SEN ar 15% likmi. ''SEN ir smaga izšķiršanās,'' norādīja Ašeradens, ''mums ir neatliekami smaga situācija un jādara viss iespējamais.'' Saskaņā ar ministra pausto SEN ir juridiski visātrākais risinājums.

Tāpat nākamgad būtu nepieciešams izstrādāt jaunas prasības biogāzes stacijām, pastāstīja Patmalnieks, piebilstot, ka sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) izstrādāts priekšlikums noteikt minimālo pārtikas atkritumu un citu organisko atkritumu izmantošanas īpatsvaru biogāzes stacijās.

''Bija milzīgs pārsteigums, ka tikai ceturtdaļa ir kūtsmēslu aizpildījums,'' par biogāzes stacijām teica Ašeradens, skaidrojot, ka visbiežāk šīs stacijas elektroenerģijas ražošanai izmanto speciāli audzētu kukurūzu. "Tas ir neefektīvi," vērtēja ministrs.

Darba grupa arī rosina 2020. gadā veikt jaudas maksājumu reformu un pārskatīt iekšējās peļņas normas aprēķina metodiku.

Savukārt 2021. gadā būtu nepieciešams pāriet uz "zaļo sertifikātu" modeli vai arī tirgus efektivitātes modeli. Kā skaidroja eksperti, mērķis būtu panākt, ka pašreiz OIK atbalstu saņemošās stacijas strādātu tirgus apstākļos, iekšējās peļņas normas rādītājam nepārsniedzot 9% atzīmi.

Patmalnieks skaidroja, ka "zaļo sertifikātu'' sistēma ir izplatīta citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un sertifikāta cena veidojas pieprasījuma un piedāvājuma attiecībās. ''Tirgotājs ir stimulēts to [atjaunojamo elektroenerģiju – aut.] iegādāties, jo viņam ir uzlikts pienākums savā portfelī pārdot atjaunojamo enerģiju. Tas būtu mehānisms, kurā tirgotāji ar ražotājiem savā starpā vienotos,'' skaidroja Patmalnieks.

Savukārt otrs darba grupas piedāvātais variants – tirgus cenas efektivitātes modelis – saskaņā ar Patmalnieka pausto ir izplatītākais modelis ES. Tā ietvaros ražotāji saņem noteiktas cenas garantijas. ''Modelis strādā atbilstoši tirgus signāliem,'' skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks, piebilstot, ka šis modelis ir vienkāršāks nekā "zaļie sertifikāti".

"Es vairāk raudzīto pirmajā virzienā, bet katrā ziņā abi [varianti – aut.] ir iespējami, un tā būtu politiska izšķiršanās, ko mēs izvēlamies," teica Ašeradens, piebilstot, ka ar darba grupas priekšlikumiem valdība tiks iepazīstināta 7. augustā.

Saskaņā ar ministra pausto šobrīd OIK atbalsts lēšams 1% apmērā no IKP, taču mērķis ir "nonākt optimālā līmenī" – 0,3% no IKP.

Jau ziņots, ka lēmumu izveidot darba grupu, kas meklēs veidu, kā atcelt OIK maksājumu sistēmu, valdība pieņēma 17. aprīlī. Darba grupā Ašeradena vadībā darbojās 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Ņemot vērā šīs darba grupas priekšlikumus, EM līdz šā gada 1. septembrim uzdots Ministru kabinetā iesniegt priekšlikumus normatīvu grozījumiem par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu.

Pirms mazliet vairāk nekā divām nedēļām – 16. jūlijā – Ašeradens Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" paziņoja, ka Latvija tuvāko trīs gadu laikā varētu pilnībā atteikties no OIK.

"Šobrīd mēs esam salikuši kopā scenāriju, kas ļauj triju gadu laikā pilnībā atteikties no OIK maksājumiem. Mēs 1. augustā publiskosim šo scenāriju. Viegli nebūs. Es jau redzu, ka šobrīd ir ļoti asa pretreakcija," toreiz teica Ašeradens.

Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas obligātā iepirkuma mehānisma īstenošanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildu elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

2015. gadā kopumā obligātā iepirkuma ietvaros ražotājiem izmaksāti 314 miljoni eiro, bet 2016. gadā– 291 miljons eiro. No šīs naudas attiecīgi 254,9 un 237 miljoni eiro bija atbalsta summa.