Viņš teica, ka ļoti nopietni domās par to, kā saglabāt uzņēmējdarbību, lai "Druvas Unguri" nekļūtu maksātnespējīgs. Saistībā ar ĀCM konstatēšanu uzņēmumam būšot lieli izdevumi. Tomēr plānots darīt visu iespējamo, lai turpinātu uzņēmējdarbību. "Centīšos darīt visu, ko var, lai cilvēki nezaudētu darbu un uzņēmējdarbība turpinātos," viņš sacīja.
"Druvas Unguru" valdes priekšsēdētājs teica, ka nevar nosaukt precīzu kompānijas zaudējumu apmēru, kas radīsies ĀCM dēļ, taču zaudējumi lēšami miljonos eiro.
Stengrevičs norādīja, ka viņam nav versijas par to, kā ĀCM iekļuva uzņēmuma mājas cūku novietnē. Saimniecība ļoti rūpīgi ievērojusi visas biodrošības prasības, lai nepieļautu saslimšanu ar ĀCM un pat ieviesusi papildus drošības mehānismus. "Ja ĀCM uzliesmojums ir meža cūku populācijā, tad ir ļoti liela bīstamība tam izplatīties klātesošajās fermās. Šobrīd apkārt Saldum ir ļoti liels ĀCM uzliesmojums meža cūku vidū," viņš sprieda.
"Druvas Unguru" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka ir ļoti grūti noskaidrot, kā vīruss varēja iekļūt saimniecībā. "Mēs - cūku audzētāji - neesam norobežoti no pasaules, mums ir nepārtraukta kustība gan pieved barību, gan aizved dzīvniekus, norit kūts mazgāšana utt.," viņš teica. Vienlaikus Stengrevičs izslēdza, ka cūku novietnē ĀCM varētu būt ievazāts ļaunprātīgi. Arī nepiederošas personas novietnē stingro biodrošības pasākumu dēļ nevarot iekļūt.
"Druvas Unguru" valdes priekšsēdētājs teica, ka gala analīžu rezultātus par saslimšanu ar ĀCM saņēmis tikai šodien. "Aizvakar tika izmeklēti regulāri iesūtītie asins paraugi un tajos uzrādījās ĀCM. Vakardien Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki strādāja līdz plkst. 23, noņemot milzīgu daudzumu asins paraugu, uztriepju un veicot visus darbus, atbilstoši Eiropas Savienībā (ES) noteiktajai procedūrai," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, norādot, ka šodien daļā noņemto paraugu atkārtoti uzrādījās ĀCM. Lai gan vīruss atklāts agrīnā stadijā, viss ganāmpulks ir jālikvidē, pretējā gadījumā ĀCM strauji izplatīsies visā ganāmpulkā un dzīvnieki pakāpeniski nomirs.
"Druvas Unguru" valdes priekšsēdētājs teica, ka uzņēmums nebija apdrošinājies pret saslimšanu ar ĀCM, jo pret šādiem riskiem nav iespējams apdrošināties. "Pret šādiem riskiem neviens apdrošinātājs neapdrošina. Taču visbīstamākās A kategorijas slimības situācijā saimniecība saņem kompensācijas, ko sedz Eiropas Savienība kopā ar valsti," teica Stengrevičs.
Jau ziņots, ka Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA "Druvas Unguri" cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku.
Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Valdība plāno piešķirt 367 000 eiro slimo cūku likvidēšanai. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un PVD vadītājs Māris Balodis.
PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.
Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.
Šis Latvijā ir šogad jau astotais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām. Visi iepriekšējie konstatēti nelielās piemājas saimniecībās. Kā norāda PVD, ĀCM turpina izplatīties arī citās slimības skartajās valstīs. Līdz šī gada 30.jūlijam Polijā konstatēti 75 ĀCM saslimšanas gadījumi mājas cūkām, Lietuvā - 38, bet Rumānijā 518 gadījumi.
ĀCM Latvijā turpina izplatīties arī meža cūku populācijā, šogad slimība konstatēta 666 meža cūkām.
"Druvas Unguri" pagājušajā gadā strādāja 3,331 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 12,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka sešas reizes - līdz 10 962 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ražošanas apmēru ziņā cūkkopībā 2017.gads bija līdzīgs iepriekšējam - kompānija ieguva 1900 tonnu cūkgaļas, kas ir par četrām tonnām vairāk nekā 2016.gadā, kā arī 23 613 sivēnus, kas ir par 2338 sivēniem mazāk nekā 2016.gadā. "Druvas Unguru" cūku skaits gada sākumā bija 13 733, bet gada beigās tas bija samazinājies par 335 cūkām - līdz 13 398 cūkām.
"Druvas Unguri" ieņēmumi no cūkkopības pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājās par 279 200 eiro. No kopējiem cūkkopības ieņēmumiem 87% veidoja ieņēmumi no realizācijas gaļas kombinātiem un pārstrādes cehiem, 1% veidoja sivēnu un šķirnes cūku realizācija, bet 12% - gaļas produktu realizācija pašu veikalā.
"Druvas Unguri" ir reģistrēti 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 584 003 eiro. "Druvas Unguri" nodarbojas ar šķirnes cūku audzēšanu un ciltsdarba organizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā arī cūkgaļas izaudzēšanu, realizāciju, graudu audzēšanu un cūku spēkbarības ražošanu. Uzņēmums pieder 20 Latvijas privātpersonām, tostarp uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Teovils Stengrevičs (78,1%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
