Turpina pieaugt to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka darbaspēka pieejamība Latvijā jau tagad ir kritiskā līmenī, kā arī to respondentu skaits, kuri ir saskārušies ar tā trūkumu valstī. Tas noskaidrots Latvijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā.
Jautājot uzņēmējiem, vai viņus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, 67% apliecināja, ka tas jau tagad ir nepietiekams pretstatā 64% respondentu, kuri šādu atbildi sniedza šā gada martā. 23% aptaujāto uzskata, ka drīzumā nāksies saskarties ar šo problēmu, savukārt tikai 8% norādīja, ka darbaspēka trūkuma nav un drīzumā arī nebūs.
"Kopš pērn rudenī veicām pirmo aptauju un martā otru, ievērojami pieaug to uzņēmēju skaits, kurus ne tikai satrauc darbaspēka pieejamība, bet arī to, kuri jau saskārušies ar vakanču aizpildīšanu. Tas ir ļoti nopietns signāls politiķiem, ka jāsāk rīkoties, domājot gan par dažādu sabiedrības grupu integrēšanu darba tirgū, gan arī citiem risinājumiem, lai nebremzētu biznesa attīstību," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vaicājot, vai ir nācies pašiem saskarties ar darbaspēka trūkumu Latvijā, 57% apgalvoja, ka jā, savukārt 31% sacīja, ka ir bijušas problēmas, bet risinājums atrasts. Martā šādas atbildes sniedza attiecīgi 55% un 31% aptaujāto.
LTRK aptaujā arī vaicāja, kuras ir jomas, kur pašreiz ir vislielākās problēmas ar darbaspēka atrašanu. Visbiežāk uzņēmēji norādīja, ka tā ir būvniecība, pakalpojumu sniegšanas segments, mazumtirdzniecība, medicīna, u.c. Savukārt, lai risinātu darbinieku nepietiekamību, biznesa pārstāvji visbiežāk pauda, ka jāturpina darbs pie aizbraukušo tautiešu atgriešanas Latvijā, kā arī jāaizstāj cilvēkresursi ar tehnoloģijām un iekārtām.
Jūlija aptaujā biedrība arī vēlējās noskaidrot, kādas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas uzņēmēji būtu gatavi iesaistīt darba tirgū. Visbiežāk jeb 244 gadījumos augstākā un vidējā līmeņa kompāniju pārstāvji pauda, ka gatavi integrēt jauniešus bez pieredzes un izglītības, tāpat arī samērā bieži norādīja, ka arī personas ar invaliditāti, jaunās māmiņas un pensionāri varētu aizpildīt esošās vakances.
"Ir pienācis tas brīdis, kad darba tirgū jāiesaista ne tikai tie cilvēki, kuriem būtu jāstrādā, bet viņi to nedara, bet jāveic arī dažādas likumdošanas izmaiņas, lai varētu nodarbināt dažādas mazāk aizsargātas sabiedrības grupas. Manuprāt, jaunās māmiņas vai pensionāri, kuri saņem atbalstu arī no valsts, varētu samērā labi aizpildīt tās vakances, kur nepieciešami cilvēki uz nepilna laika slodzi, taču esošais regulējums viņiem to ļauj tikai tad, ja notiek atteikšanās no pabalstiem vai citiem labumiem, kas nav pareizi," saka Endziņš, piebilstot, ka arī bezdarbnieku pabalstu un termiņu jautājumi ir jāpārskata, maksimāli ātri atgriežot cilvēkus atpakaļ darba tirgū, nevis uzturot tos par nodokļu maksātāju naudu.
LTRK noskaidroja, ka uzņēmēji ir gatavi paši apmācīt darbiniekus, lai pielāgotu tos savām vajadzībām, kā arī nodrošināt pielāgotu jeb mainīgu darba laiku. Retāk tika pausta gatavība maksāt lielākas algas vai arī piedāvāt papildu sociālās garantijas.
Aptauja, kurā piedalījās 348 augstākā un vidējā vadības līmeņa uzņēmumu pārstāvji, tika organizēta no šā gada 13. līdz 30. jūlijam. No kopējā respondentu skaita 52% pārstāvēja pakalpojumu sniegšanas segmentu, 33% – ražošanu, 15% – tirdzniecību. Visvairāk jeb 52% pārstāvēja Rīgu, 17% – Kurzemi, 17% – Vidzemi, 9% – Zemgali un 6% – Latgali.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
