Jūnijā preču eksports eiro izteiksmē atgriezās pie divciparu izaugsmes, pieaugot par 10,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Eksporta izaugsmi visbūtiskāk veicināja mehānismu un mehānisko ierīču, graudaugu, kā arī koka un tā izstrādājumu eksports, teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Šī gada pirmajā pusē preču eksports ir palielinājies par teju 10%, kas tikai nedaudz atpaliek no spēcīgā 11% pieauguma tempa pērn. Tomēr šogad straujāk augošās ražotāju cenas eksportētajai produkcijai liek domāt, ka apjomu kāpums ir sabremzējies nedaudz vairāk. Šādus signālus sūta arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi, kas šogad aug lēnāk. Sabremzējuma redzamākie iemesli ir darbaspēka trūkums un augstā jaudu noslodze mājās, kā arī lēnāka ekonomikas izaugsme ārējos tirgos. Tomēr, neskatoties uz nedaudz lēnāku izaugsmi, preču eksporta sniegums arvien ir vērtējams kā ļoti labs.
Preču importa vērtība jūnijā pieauga par 7,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Galvenais dzinulis bija mehānismu un mehānisko ierīču imports. Daļa produkcijas gan, visticamāk, bija paredzēta reeksportam, par ko liecina arī būtisks eksporta kāpums šajā preču grupā. Ja skatāmies uz gada pirmo pusi importā kopumā, tad pieaugums bija ap 8% līdzīgi kā jūnijā. Tai pašā laikā kapitālpreču importā vērojams kritums. Tas liek domāt, ka uzņēmumi kopumā vēl arvien kūtri investē jaunās iekārtās, riskējot ar savu konkurētspēju.
Pasaules Tirdzniecības organizācija prognozē, ka tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu trešajā ceturksnī pavilks uz leju preču tirdzniecības apjomu pieauguma tempu pasaulē. Tas, lai gan netieši, bet ietekmēs arī Latviju, ņemot vērā, ka Latvija ir ļoti atvērta ekonomika, proti, tās tirdzniecības apjoms (eksports un imports) veido vairāk nekā 120% no kopējā ekonomikas apjoma. Līdz ar to gaidāms, ka gada otrajā pusē preču eksporta izaugsme turpinās palēnināties, un tas varētu notikt nedaudz straujāk nekā gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
