'airBaltic' pagaidām neplāno piedāvāt starpkontinentālos maršrutus  (5)

"Šobrīd nav [plānu attiecībā uz starpkontinentālajiem maršrutiem]. Tomēr jaunajā stratēģijā "Destination 2025" tika izvērtēti arī starpkontinentālie lidojumi. Ticu, ka tas varētu notikt, taču nedomāju, ka to paveiksim ar saviem līdzekļiem. Mēs koncentrējamies uz savienojamību. Ja kāds cits atnāktu uz Rīgu un piedāvātu veikt tālos lidojumus, mēs būtu labākais partneris, kas varētu nodrošināt pasažierus šim pārvadātājam," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ja "airBaltic" akcionāru stratēģija būs izveidot tālos lidojumus, tad kompānijai ir plāns, kā to darīt. "Tas aizņemtu vismaz deviņus mēnešus, pirms varētu sākt darbu, jo, piemēram, būtu nepieciešamas atbilstošas lidmašīnas. Tāds plāns mums ir apzināts, bet to neīstenojam. Tam ir jābūt akcionāru lēmumam - lūdzu, šeit ir nauda, par kuru sākt tālos lidojumus," atzīmēja "airBaltic" izpilddirektors.

Gauss gan apliecināja, ka tālajiem maršrutiem no Baltijas valstīm varētu būt milzīgs potenciāls. "Piemēram, Somijā ir 5,5 miljoni iedzīvotāju, bet Baltijā kopā - seši miljoni. Šobrīd no Baltijas netiek piedāvāti tālie lidojumi, bet no Somijas ir milzīgs tālo lidojumu tīkls. Līdz ar to tālajiem lidojumiem no Baltijas valstīm varētu būt milzīgs potenciāls. Nedomāju, ka "airBaltic" būs tas, kas tos aizsāks, bet "airBaltic" no tiem iegūs, jo būsim labākais pieejamais partneris. Mēs zinām, cik izmaksātu pašiem uzsākt tālos lidojumus, bet ir jābūt akcionāru lēmumam par šādu investīciju veikšanu," norādīja kompānijas vadītājs.

Viņš arī pieļāva, ka šķērslis investīcijām tālo maršrutu izveidē varētu būt sabiedrības iebildumi pret valsts līdzekļu izlietojumu. ""airBaltic" akcionāru struktūra ir tāda, ka lielākais īpašnieks ir valsts. Tiešas valsts investīcijas kompānijā vienmēr radīs jautājumus, ņemot vērā, ko vēl par to naudu varētu izdarīt, līdz ar to ir grūti, tā teikt, pārdot attiecīgo ideju sabiedrībai. Ja kompānijas kontrolpakete būtu privāta, īpašnieki varētu daudz vienkāršāk lemt par šādas stratēģijas īstenošanu. Redzēsim, kas notiks pēc vēlēšanām, bet šobrīd neredzu, ka būsim tie, kas uzsāks lidot uz tālajiem galamērķiem no Baltijas valstīm," sacīja Gauss.

Savukārt, komentējot publiskajā telpā izskanējušās ziņas, ka notiek sarunas ar Dienvidkoreju par tiešo reisu izveidi, viņš uzsvēra, ka tie ir lidostas centieni piesaistīt jaunas aviokompānijas un "airBaltic" tikai priecātos par to izdošanos. "Vienmēr notiek kādas sarunas, un mēs tās tikai atbalstām. (..) Ja no Āzijas tiktu nodrošināti tiešie reisi uz Rīgu, rēķināmies, ka ne jau visi gribētu palikt tepat Rīgā, bet daļa dotos kaut kur tālāk - attiecīgi mēs varētu būt pirmā izvēle, kas varētu nodrošināt šo pakalpojumu. Vārdu sakot, mēs dzirdam par šīm sarunām, bet neesam tajās iesaistīti," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā bija 353,639 miljonu eiro apmērā, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2016. gadā, savukārt koncerna peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 4,703 miljonus eiro.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 70 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus arī no Tallinas un Viļņas.

Latvijas valstij pieder 80,05% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - gandrīz 20% akciju.