Otrdien, 14. augustā, Saeimas deputāti, esot kvorumam pietiekamā skaitā, ieradās uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, lai lemtu par ātros kredītus ierobežojošiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
No 13 deputātiem uz komisijas sēdi ieradās 7, kas ir pietiekami, lai balsojums notiktu. Tādējādi beidzot pēc divu nedēļu pārcelšanas sēde notika. Grozījumi gan guva daļēju atbalstu, portālu "Delfi" informēja Latvijas Kredītņēmēju asociācijā.
Otrdien jau trešo reizi bija sasaukta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā otrajā lasījumā beidzot varēja skatīt jaunus ierobežojumus nebanku kreditēšanas jomā. Iepriekšējās divās nedēļās pēc kārtas komisijas sēdes nevarēja notikt, jo vairums deputātu uz sēdēm nebija ieradies un netika savākts balsojumam nepieciešamais kvorums.
Lai arī otrdien no 13 deputātiem uz sēdi bija ieradušies tikai septiņi, leģitīmam balsojumam ar to pietika.
Sēdē deputāti beidzot skatīja arī Latvijas kredītņēmēju asociācijas iniciētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ātro kredītu izsniedzējiem paredz daudz striktāk un objektīvāk vērtēt kredīta pieteicēja maksātspēju. "Jau ilgstoši būtiska problēma ir "ātro kredītu" pārlieku vieglā pieejamība. Kredīta pieprasījumam pietiek pāris minūtēs elektroniski aizpildīt pieteikuma anketu, kurā neatkarīgi no patiesās situācijas, personai atliek vien atķeksēt, ka viņai ir pietiekami ienākumi un nav jau esošu saistību, lai vēl pēc brīža prasītais aizdevums jau būtu ieskaitīts kontā. To, cik patiesas ir sniegtās ziņas, neviens nepārbauda.
Mūsu ierosinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzēja, ka, izskatot katru kredīta pieprasījumu, aizdevējam personas maksātspēja ir objektīvi jāpārbauda. Turklāt ir būtiski, lai, līdzīgi kā tas ir bankās, arī izsniedzot ātros kredītus, aizdevējs neņemtu vērā nepierādāmus neoficiālos ienākumus. Šādi ierobežojumi ir būtiski, lai izskaustu bezatbildīgi paņemtus un izsniegtus kredītus, kādu nebanku kreditēšanas sektorā ir milzīgs apjoms.
Diemžēl deputāti priekšlikumus, kas pieprasot ātro kredītu paredzēja iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par ienākumiem, neatbalstīja. Līdz ar to arī turpmāk pastāvēs iespēja bezatbildīgi prasīt un bezatbildīgi izsniegt ātro kredītu," pēc sēdes atzinis Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Komisijas sēdē atbalstu guva Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi, kas paredz ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. FM arī rosināja likumā noteikt, ka, noslēdzot līgumu par aizdevumu uz laiku līdz 30 dienām, paredzot kredīta atmaksu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Spēkā palikuši arī jau pirmajā lasījumā atbalstu guvušais priekšlikums ātrajiem kredītiem noteikt maksimālo gada procentu likmi 25% apmērā.
Āboliņš uzsver, ka līdz šim atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir iedzīvotājiem būtiski. Viņš izsaka cerības, ka ar šiem ierobežojumiem būs pietiekami, lai ātro kredītu izsniedzēju vidū izskaustu bezatbildīgu aizdošanu, kas līdz šim bijusi nopietna problēma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
