Foto: LETA
Saimnieciskajā darbībā neizmantoto nekustamo īpašumu pārdošana ir normāls komercdarbības process, un lielākais pieprasījums pēc šādiem īpašumiem ir Rīgā un Rīgas reģionā – tas skaidrojams ar lielu pircēju plūsmu un salīdzinoši augstāku pirktspējas līmeni. Savukārt nekustamo īpašumu pārdošanas process reģionos nav viegls un ātrs, te pārdošanas aktivitāte ir samērā zema. Portāls "Delfi" vērtē, kā lielākie Latvijas uzņēmumi risina sev piederošo nekustamo īpašumu jautājumus.

Šobrīd akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aktīvā pārdošanā ir 70 īpašumi, 59 no tiem atrodas Latvijas reģionos. Nekustamo īpašumu pārdošanas process reģionos nav viegls un ātrs, vērtē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis Andris Vārna, – tas ir atkarīgs no perspektīva skatījuma un uzņēmīgiem cilvēkiem. Reģionos pārņemot padomju laikā būvētās skolas un tehnikumus, kas pārtraukuši savu tiešo darbību lauku apvidos, šīm ēkām tagad neatrodas pielietojums specifiskā lietošanas nolūka dēļ. Iepriekš noslogotajām mācību iestādēm tagad ir jāatrod jauns pielietojams. Nereti tās ir kā apgrūtinājums zemes izmantošanai.

Cits objektu veids ir vecas palīgēkas, kas atrodas tālos lauku nostūros ar sliktu infrastruktūru un ļoti ierobežotu iedzīvotāju skaitu apkārtnē. To pārvaldība ir apgrūtināta to atrašanās vietas, apjoma un/vai ļoti sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Piemēram, viens no šādiem objektiem ir Daugavpils cietoksnis, kas ir unikāls ar savu vēsturisko nozīmi, tomēr kompleksa atjaunošana ir ekonomiski nepamatota. Šobrīd VNĪ kopā ar Finanšu ministriju strādā pie graustu sakārtošanas un demontāžas programmas, izvirzot to kā vienu no svarīgākajām kopējās portfeļa stratēģijas sastāvdaļām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!