Mežsaimniekiem pēdējais gads bijis sarežģītākais vairāku desmitgažu laikā  (170)

Tiesa, vainojama nav vien sausā vasara un mežu ugunsgrēki, bet arī pagājušā gada pamatīgās lietavas un šī gada pavasara sausums. Šo apstākļu kombinācija tad arī novedusi mežsaimniekus pie tik skarba secinājuma. Saskaņā ar LMĪB aplēsēm pavasara un vasaras sausuma dēļ pilnībā jāatjauno ap 1200 hektāru, bet ar stādiem jāpapildina ap 1500 hektāru nule kā izveidoto jaunaudžu.

Savukārt 2017. gada lietavu postījumi līdz galam apzināti vēl nav un, kā portālam "Delfi" norādīja Zemkopības ministrijā (ZM), jauno kociņu kalšana novērojama vēl pašlaik. Pašreizējās aplēses liecina, ka bojā gājuši aptuveni 700 hektāri vienu līdz trīs gadus vecu jaunaudžu.

Saskaņā ar Muižnieka pausto visvairāk cietušas jaunaudzes Kurzemes un Latgales pusē. Vaicāts par to, vai kādas koku sugas stādījumi cietuši vairāk nekā citu, viņš atbildēja noliedzoši. Par sausuma radītājiem finansiālajiem zaudējumiem gan LMĪB pagaidām neņemas spriest.

Daļa jaunaudžu būs pilnībā jāatjauno, taču uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu to atjaunošanā šobrīd vēl nevar cerēt. Tiesa, situācija drīz mainīsies – uz ministru galdiem nonākuši grozījumi, kas paredz turpmāk ļaut sniegt finansiālu atbalstu arī sausumā un lietavās cietušo mežu īpašniekiem.

Pērnā gada izskaņā lietavu un to izraisīto plūdu dēļ zem ūdens bija tūkstošiem hektāru labības lauku, bet meži kļuva pārmitri un izstrādes tehnikai neizbraucami. Lai spriestu par sarežģīto situāciju mežos uz ārkārtas sēdi decembrī sanāca Krīzes vadības padome (KVP) un nolēma izsludināt dabas katastrofas situācija mežsaimniecībā. Tobrīd pieejamie atbalsta instrumenti neparedzēja iespēju mežu īpašniekiem, kuru audzes šajā katastrofā pamatīgi cietušas vai iznīcinātas, saņemt atbalstu to atjaunošanai.

Dabas katastrofas situācijas izsludināšana, kā toreiz skaidroja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), bija veids kā KVP oficiāli vērsās pie Lauku atbalsta dienesta (LAD) un kredītiestādēm, aicinot nepiemērot soda sankcijas laikus neizpildītu saistību dēļ: ''Tāpat kā lauksaimniecības gadījumā, mēs nevaram nevienam neko likt, bet varam vērsties ar aicinājumu, lai netiktu piemērotas soda sankcijas šajā konkrētajā laika periodā un situācijā."

Toreiz kā mežu īpašnieki, tā mežizstrādātāji uzsvēra, ka valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšana palīdzēs risināt mežsaimniecības nozares problēmas.

Lai arī sausuma dēļ dabas katastrofas situācija mežsaimniecībā nav izsludināta, situācija savā ziņā ir līdzīga, jo postījumi radušies, bet uz finansiālu valsts vai ES atbalstu saskaņā ar pašreizējo likumdošanu cerēt nevar.

Lai situāciju mainītu, LMĪB vērsās ZM ar lūgumu veikt grozījumus MK noteikumos, kas paredz atbalstu dabas katastrofās cietušo mežaudžu atjaunošanai izmantojot ES finansējumu. Mežu īpašnieki lūdza iekļaut atjaunošanas atbalstam atbilstošo platību sarakstā arī tās audzes, kuru bojāeju izraisījušas lietavas un sausums.

Līdz ar to ZM tapis noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 4. augusta noteikumos Nr. 455 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" īstenošanai"", kas patlaban iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā (MK). Kā norāda ZM, jaunie noteikumi stāsies spēkā tuvākajā laikā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā LAD izsludinās jaunu projektu iesniegumu pieņemšanu kārtu pasākuma "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā" apakšpasākuma "Atbalsts meža bojājumu profilaksei un atjaunošanai, ko nodarījuši ugunsgrēki, dabas katastrofas, katastrofāli notikumi, aktivitātē "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana"".

Skādi jaunaudzēm gan mēdz radīt ne vien laikapstākļi, bet arī meža zvēri, kuriem ne viens vien jaunais kociņš šķiet garda uzkoda. Tā kā stirnu, aļņu un staltbriežu populācijas Latvijā pēdējo gadu laikā nedaudz pieaug, arī šis apstāklis mežsaimniekiem rada bažas. Tiesa, meža zvēri barības meklējumos jaunaudzēs visbiežāk dodas pavasarī un rudenī, tādēļ par dzīvnieku radītajiem postījumiem visprecīzāk varēs spriest gada beigās, taču saskaņā ar Muižnieka pausto, postījumiem ir tendence palielināties, tādēļ arī šī ir nozarei aktuāla problēma.

Šogad Valsts meža dienests (VMD) palielinājis kā stirnu, tā aļņu un staltbriežu nomedīšanas apjomu. Tiesa, arī mežos novēroto zvēru skaits ir pieaudzis. Kā portālam "Delfi" skaidroja VMD medību daļas vadītājs Valters Lūsis, viens no aspektiem, kas tiek ņemts vērā, vērtējot atļauto nomedījumu apjoma izmaiņas, ir medījamo meža zvēru radītie postījumi lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.

Saskaņā ar Lūša pausto tiek nomedīti 90% no atļautā aļņu skaita. Tāpat tiek nomedīti aptuveni 80% no atļautā staltbriežu skaita, tādēļ staltbriežu skaita pieaugums esot grūti izskaidrojams. Lai gan atļautais stirnu nomedījumu skaits šajā sezonā ir palielināts par aptuveni 6000, tās medī salīdzinoši maz.

"Stirnas vairāk ir lokāli," skaidroja Lūsis. Tāpat viņš norādīja, ka liela nozīme populācijas kontrolē ir arī lokāli izsniegtām medību atļaujām, jo piešķirot lielāku apjomu medībām visā reģionā, to plānošana tiek pārvelta uz mednieku pleciem un tādējādi pastāvot risks, ka medības tiek veiktas ne tur, kur vajadzētu, un stirnas no vienas teritorijas pārmigrē uz citu, kur netiek tramdītas.

Viņš uzsvēra, ka svarīgākais ir spēt pielāgoties situācijai un saimniekot sabalansēti, nepiemirstot arī par preventīvajiem pasākumiem.