Optimisms Eiropas cūkkopju vidū nevirmo – sajūta kā 'krievu ruletē'  (39)

Šogad ļoti lipīgās sērgas dēļ Latvijā līdz 15. augustam nācies iznīcināt 15 837 mājas cūku. Vien pirms trim nedēļām ĀCM tika konstatēts cūku novietnē Saldus novada saimniecībā "Druvas Unguri". Šis notikums izskanēja īpaši skaļi, jo tas bija viens no lielākajiem kopš 2014. gada – nācās likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku. Pēc tam, kad tapa zināms – "Druvas Unguros" atklāts ĀCM –, tika sasaukta Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēde, pēc kuras zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) medijiem, skaidrojot situāciju, norādīja, ka kopumā Latvijā stāvoklis nav tik slikts, kā citās Eiropas Savienības (ES) austrumu puses valstīs, piemēram, Rumānijā.

Tam, ka stāvoklis Latvijā "nav tik slikts", kā Rumānijā, piekrīt arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece. Viņa gan uzsver – tas skaidrojams ar to, ka Latvijā nav tik daudz mazo piemājas saimniecību un mūsu valsts kopumā ir mazāka. "Tur Āfrikas cūku mēris izplatās kā meža ugunsgrēks," situāciju Rumānijā raksturoja Lejniece.

Eksperti norāda – ĀCM mājas cūkas apdraudēs kamēr vien tas būs sastopams apkārtējā vidē, proti, mežā, kur tas nav kontrolējams. Tā kā pret ĀCM vakcīna vēl nav izstrādāta, efektīva veida, kā slimības plosīšanos mežā ierobežot, īsti nav, skaidro Lejniece. "Sajūta, kā krievu ruletē – nezinām no kuras puses šaus,'' viņa saka, norādot, ka joprojām par slimību, tās apkarošanu un ierobežošanu ir ļoti daudz nezināmā.

Noskaņojumu cūku audzētāju vidū par optimistisku saukt vis nevarētu, un ik paziņojums par jaunu slimības uzliesmojumu ir trieciens. Kā skaidro Lejniece, LCAA ir ļoti labas attiecības ar cūku audzētāju organizācijām citās ES valstīs un nereti vieni brauc pie otriem lūkoties, kā uzlabot cīņu ar ĀCM, taču tas, kas pirms pārdesmit gadiem līdzējis ierobežot sērgu Portugālē un Spānijā, vairs nav pielietojams šeit, jo slimība šo gadu laikā ir mainījusies.

Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegto informāciju no šī gada 1. janvāra līdz 15. augustam, ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām bijuši Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Sardīnijas salā, Itālijā. Rumānijā šogad konstatēts visvairāk – jau 681 – slimības uzliesmojums.

Arī Polijā un Lietuvā šogad fiksēts krietni vairāk slimības uzliesmojumu nekā Latvijā. Polijā ĀCM mājas cūkām konstatēts 91 reizi, bet Lietuvā – 43. Tiesa, lipīgā liga konstatēta arī Rietumeiropā – Itālijai piederošajā Sardīnijā šogad bijuši trīs ĀCM uzliesmojumi. Tiesa, šai Itālijas salai tas nav nekāds jaunums, jo slimība tur novērota jau visai sen.

Pagaidām ĀCM lielākoties plosās Austrumeiropā, taču ne viens vien uzskata, ka slimības uzliesmojums Rietumeiropā ir vien laika jautājums, tādēļ daudzas valstis jau veic dažādu prevencijas pasākumus. Viens no izplatītākajiem – mežacūku medību ierobežojumu atcelšana.

Vācijā mežacūkas kopš februāra ļauts medīt visu cauru gadu, un par katru nomedīto šīs sugas zvēru medniekiem vairākos reģionos tiek piešķirta atlīdzība 25 eiro apmērā. Lai arī Vācijā ĀCM vēl nav fiksēts, vietējie cer, ka, samazinot mežacūku populāciju, izdosies iespējami ilgāk aizkavēt slimības ievazāšanu valstī un tās izplatību, līdz ar to arī mazinot risku, ka sērgu saķer mājas cūkas.

Arī Vācijas kaimiņvalsts Dānija mainījusi mežacūku medību noteikumus, atļaujot zvērus medīt visu cauru gadu.

Dānijā cūkkopības nozares eksports 2016. gadā bija lēšams vairāk nekā četru miljardu eiro apmērā – vairāk nekā 2,5 miljardi uz ES valstīm, bet 1,5 miljardi uz valstīm ārpus ES, liecina informēja Dānijas Vides un pārtikas ministrijas informācija. 4. jūnijā vietējais parlaments atbalstīja likumprojektu, kas paredz uz Dānijas–Vācijas 70. kilometru garās robežas uzcelt žogu, lai to nevarētu šķērsot mežacūkas.

Cenšoties samazināt slimības ievazāšanas risku, Dānija ieviesusi arī stingrākus sodus par darbībām, kas var veicināt ĀCM izplatību, piemēram, par cūku pārvadāšanai paredzēto auto nepienācīgu tīrīšanu.

Dānijas piemēram sekojusi arī Bulgārija, kas uz robežas ar Rumāniju plāno uzbūvēt dzeloņstiepļu žogu, lai liegtu mežacūkām šķērsot robežu.

ĀCM ierosinātājs ir ļoti lipīgais ''ASF-virus'' vīruss, kas var izplatīties no vienas cūkas uz otru tieša kontakta ceļā, kā arī netieši – ar ĀCM vīrusu aptraipītas barības, transporta līdzekļu un cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar slimības bioloģisko vektoru – Ornithodoros ģints ērču starpniecību, informē ZM. Vīruss ir ļoti izturīgs, jo ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas fēcēs apkārtējas vides temperatūrā un vismaz mēnesi aptraipītā cūku aizgaldā, kā arī pusotru gadu asinīs pie +4 grādu temperatūras, bet liofilizētās asinīs pat astoņus gadus.

ĀCM vīruss samērā ilgi saglabājas cūku izcelsmes pārtikas produktos: 150 dienas cūku liemeņos +4 grādu temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. Vīruss iet bojā tiešos saules staros divu līdz četru stundu laikā, savukārt karsējot 70 grādu temperatūrā – 30 minūtēs.

Cūkgaļas tirgus Latvijā pagaidām nav būtiski mainījies un brīvās tirgus nišas, kas radušās, ĀCM skarot kādu lielu saimniecību, ātri aizpildās, pastāstīja Lejniece.

Savukārt, runājot par tirgu Eiropas līmenī, viņa uzsver – nav zināms, kas notiks, ja sērga skars lielākās ES cūkgaļas eksportētājvalstis – Vāciju un Franciju. Ja vien netiks veiktas izmaiņas starpvalstu līgumos, tas nozīmētu, ka līdz ar slimības uzliesmojumu valstī, cūkgaļas eksports no ĀCM skartās valsts ir jāaizliedz.

Lai to novērstu, būtu nepieciešams ieviest reģionalitātes principu, proti, aizliegt eksportu nevis no valsts, bet gan konkrētā reģiona, kurā konstatēts ĀCM, skaidroja Lejniece. Tāpat viņa norādīja, ka būtu nepieciešams nodalīt – slimība skārusi vien mežacūkas vai arī mājas cūkas.

"Jo vairāk šī slimība izplatās Eiropas Savienība, jo vairāk zinātnieki to pēta un zinām, ko var vai nevar darīt, lai ierobežotu tās izplatību," pauda Lejniece, uzsverot, ka jāpriecājas par katru, kam izdodas pasargāties no slimības.